Latkovskis: Lieguma potenciālajiem radikāļiem pamest Latviju cilvēktiesību aspektus varētu vērtēt atbildīgā komisija

06.05.2016., LETA

 
Rosinājumam par tiesību noteikšanu iekšlietu ministram aizliegt izceļot no Latvijas personām, kuras plānos ārvalstīs iesaistīties bruņotos konfliktos, cilvēktiesību aspektus varētu izvērtēt atbildīgā komisija, uzskata Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (V).
Lai nepieļautu, ka Latvijas iedzīvotāji ārvalstīs iesaistās bruņotos konfliktos, Iekšlietu ministrija (IeM) ir sagatavojusi grozījumus likumos, kas paredzēs šādiem cilvēkiem iespēju ar iekšlietu ministra rīkojumu aizliegt izceļot no Latvijas. Par jauno normu pārkāpšanu varēs piemērot kriminālatbildību.
Latkovskis norādīja, ka no valsts drošības viedokļa atbalsta šādus likuma grozījumus, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju un to, ka atsevišķi Latvijas iedzīvotāji piedalās karadarbībā pret Ukrainas spēkiem. Taujāts, vai attiecīgā norma neradīs risku par tās piemērošanu pret cilvēkiem, uz kuriem tā neattiecas, un vai nav iespējams izveidot no cilvēktiesību viedokļa samērīgāku mehānismu, politiķis atbildēja, ka cilvēktiesību jautājumus varētu izvērtēt atbildīgā komisija. Komisijas priekšsēdētājs pieļāva iespēju, ka Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju var noteikt kā par likumprojektu līdzatbildīgo komisiju.
Attiecīgais likumprojekts vēl nav nonācis Saeimā. Pēc likumprojektu iesniegšanas parlamentā Saeimas Prezidijs izsaka rosinājumu deputātiem, kurai atbildīgajai komisijai uzticēt katra konkrētā likumprojekta izskatīšanu. Parlamenta sēdē deputātiem ir iespēja izteikt ierosinājumu par līdzatbildīgās komisijas noteikšanu.
Likumprojekta autori skaidro, ka šo ierobežojumu piemērošana ir kā galējais līdzeklis attiecīgā mērķa sasniegšanai. IeM norāda, ka valstij piešķirtās pilnvaras ierobežot tiesības ceļot ir izmantojamas izņēmuma gadījumā, rūpīgi pārbaudot ierobežojuma samērīgumu, tādējādi novēršot pārvietošanās brīvības pārkāpumu.
Pašreiz Latvijā nav paredzētas pilnvaras ierobežot personas tiesības ceļot, ievērojot sabiedrības un nacionālās drošības intereses. Atbilstoši Kriminālprocesa likumam procesa virzītājam ir tiesības noteikt aizliegumu izbraukt no valsts bez procesa virzītāja atļaujas aizdomās turētajam vai apsūdzētajam. Taču minētais ir piemērojams tikai tajos gadījumos, kad pret personu ir sākts kriminālprocess. Gadījumos, kad kriminālprocess nav sākts, bet drošības iestādēm ir attiecīgās ziņas par personas iespējamo vēlmi iesaistīties prettiesiskajos militārajos vai bruņotajos formējumos, valsts rīcībā nav preventīva mehānisma personas ceļošanas tiesību ierobežošanai.
IeM sagatavotie grozījumi Nacionālās drošības likumā, kas vēl būs jāskata valdībā, paredz, ka pilsonim, nepilsonim vai personai, kurai Latvijā piešķirts bezvalstnieka statuss, varēs aizliegt izceļot no Latvijas, ja iekšlietu ministrs būs pieņēmis lēmumu par šāda aizlieguma piemērošanu.
Izceļošanas aizliegumu varēs noteikt uz laiku līdz trim gadiem, ja valsts drošības iestāde būs konstatējusi, ka minētā persona ārvalstīs plāno dalību pasākumos, kuros persona var radikalizēties tādā mērā, ka, atgriežoties Latvijā, tā varētu apdraudēt valsts drošību un sabiedrības intereses, vai ja persona savu īpašību dēļ nespēj apzināties dalības sekas minētajos pasākumos.
Personai iekšlietu ministra lēmumu būs iespējams pārsūdzēt Augstākajā tiesā. Pieteikuma iesniegšana tiesā neapturēs izceļošanas lēmuma izpildi. Tāpat persona nebūs tiesīga lūgt tiesai apturēt šā lēmuma darbību.

 

 

create counter