Latkovskis: Ieviešot vispārējo valsts aizsardzības dienestu, būtiski ir "nesačakarēt" labu ieceri

06.07.2022., LETA

 
Ieviešot vispārējo valsts aizsardzības dienestu, būtiski ir "nesačakarēt" labu ieceri, uzsvēra "Jaunās vienotības" (JV) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis.
Viņš norādīja, ka, ņemot vērā NATO samita Madridē laikā pieņemtos lēmumus par alianses Austrumu flanga stiprināšanu, arī Latvijai ir jānodrošina noteikts pilsoņu skaits, kas spētu ar ieročiem rokās aizsargāt savu valsti nepieciešamības gadījumā.
Latkovskis atzīmēja, ka nevajadzētu dienesta ieviešanas procesā pieļaut kļūdas, kas varētu kaut kādā ziņā sabiedrībai atgādināt obligāto militāro dienestu pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados, kad no dienesta izvairījās visi, kas vien spēja.
"Jaunajai sistēmai ir jābūt godīgai, vienlīdzīgai un bez korupcijas riskiem. Tikai tādā gadījumā sabiedrība, tostarp jaunieši, dienestu armijā uzskatīs par goda lietu, kā tas, piemēram, ir Somijā. Jo īpaši svarīgi tas ir sākumposmā. Mēs nedrīkstam pieļaut situāciju, ka elite nedienē, bet tie, kas nespēj izvairīties, ir spiesti doties dienestā," sacīja JV Saeimas frakcijas priekšsēdētājs. Pēc Latkovska paustā, svarīgi, lai pirms lēmuma pieņemšanas ar priekšlikuma detaļām tiktu iepazīstināti ne tikai koalīcijas partneri, bet arī opozīcija.
Jāatgādina, ka, ņemot vērā Krievijas radītos draudus un nepieciešamību pēc rekrutēšanas sistēmas uzlabošanas, AM rosinās Latvijā ieviest vispārējo valsts aizsardzības dienestu, otrdien žurnālistiem paziņoja aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP). Šodienas sistēma ir sevi izsmēlusi, piebilda ministrs un norādīja, ka nav pamata domāt par Krievijas uzvedības maiņu.
Plānots, ka valsts aizsardzības dienests pakāpeniski tiks ieviests piecu gadu laikā. No 2023.gada 1.janvāra norisināsies pirmais ieviešanas posms, kuram varēs pieteikties brīvprātīgi. Pirmajā gadā varētu tikt iesaukti apmēram 1000 cilvēku.
Iesaukums tiek plānots divas reizes gadā - 1.janvārī un 1.jūlijā. Tāpat būs iespējams izvēlēties dienestu no četriem veidiem. Varēs iekļauties valsts aizsardzības dienestā vai arī noslēgt piecu gadu ilgu dienestu Zemessardzē (20 dienas gadā). Tāpat būs pieejams vada komandiera kurss augstskolā, kā arī alternatīvais - Iekšlietu ministrijas, Veselības, Labklājības ministrijas - dienests. Paredzēts, ka dienests ilgs 11 mēnešus. Lai iestātos valsts aizsardzības dienestā, Latvijas pilsonim - vīrietim - jābūt vecumā no 18 līdz 27 gadiem. Sievietes varēs pieteikties brīvprātīgi.
Paredzēts, ka iesauktajiem tiks maksāta kompensācija 400 eiro apmērā ikdienas izdevumiem. Valsts apmaksās ēdināšanas izdevumus un dzīvošanu kazarmās, kā arī iesauktajiem būs pieejama sporta infrastruktūra. Iesauktajām personām ir paredzēts arī viens brīvlaiks viena mēneša garumā, kā arī varētu būt paredzēta iespēja nedēļas nogalēs doties mājās. Personas pēc dienesta pabeigšanas kļūs par rezerves karavīru. Tas nozīmē, ka noteiktā laika periodā būs jāatgriežas uz īsākām apmācībām, lai atsvaidzinātu apgūtās prasmes un zināšanas.
Jauniešiem, atsakoties iesaistīties kādā no četriem piedāvātajiem variantiem, būs paredzētas sankcijas, tomēr ministrs patlaban neminēja, kādas tieši tās būs. "Nebūs situācija, ka nekā nebūs," piebilda ministrs un atgādināja par Somijas praksi, kur, atsakoties no dienesta, iedzīvotajiem var piemērot ceļošanas ierobežojumus.
Atlases procesa detaļas vispārējam valsts aizsardzības dienestam un tam, kā aizsardzības resors izvēlēsies konkrētu jaunieti dienestam, ministrs patlaban precīzi neminēja. Aizsardzības resors šajā atlasē plānojot izmantot valstī pieejamās datu bāzes un personificētu pieeju katram no jauniešiem. Savukārt veselības stāvokļa prasības būšot analogas Zemessardzei. Attiecībā uz alternatīvo dienestu un tā pienākumiem Pabriks norādīja, ka sarunas ar atbildīgajām ministrijām vēl turpināsies, taču AM piedāvās to, ka alternatīvajā dienestā pavadītais laiks būtu līdzīgs kā Zemessardzē - trīs nedēļas gadā piecus gadus pēc kārtas. "Redzam, ka, piemēram, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam un medicīnas jomai ir vajadzīgi palīgi," piebilda ministrs.
Vispārējā valsts aizsardzības dienesta ieviešanā pirmos divus gadus aizsardzības resors varētu iztikt ar esošo armijas infrastruktūru, taču vēlāk gan summas sāktu pieaugt un "procesa vidū" šī sistēma izmaksātu aptuveni 120 miljonus eiro, skaidroja Pabriks un piebilda, ka nepieciešams sagatavot arī papildus instruktorus. AM izvirzītais mērķis ir piecu gadu laikā sasniegt NBS kara laika struktūru 50 000 pilsoņu apmērā, ko veidotu aktīvās vienības - 14 000, Zemessardzes vienības - 16 000 un rezerves vienības - 20 000 pilsoņu apmērā.
Par reformu esot informēts arī premjers, informācija sniegta arī koalīcijas politiķiem. Vienlaikus sagaidāms, ka par AM piedāvāto reformu būs diskusijas, taču, kā uzsvēra Pabriks, ministrija esot arī atvērta citiem piedāvājumiem. Ministrs gan aicināja piedāvāto reformu neasociēt ar obligāto militāro dienestu un atgādināja, ka, neskatoties uz reformu, Latvijā turpinās pastāvēt profesionālais militārais dienests.
Jāatgādina, ka Latvijā regulāri bijušas diskusijas par obligātā dienesta atjaunošanu. Latvija 2006.gadā pieņēma lēmumu par atteikšanos no obligātā dienesta.

 

 

create counter