Latkovskis: Ar neapbruņotu aci redzams – aiz draudu vēstulēm skolām stāv Krievija

17.10.2023., lsm.lv

 
Visticamāk, draudu vēstuļu izsūtīšanu simtiem Latvijas skolu, bērnudārzu un citu iestāžu pagājušajā nedēļā organizējusi Krievija, Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Ainars Latkovskis ("Jaunā Vienotība"). Tā kā draudu vēstules saņēmusi arī Lietuva, Polija un Igaunija, Latvijas Valsts policija (VP) ir piedāvājusi izveidot kopīgu šo valstu sadarbības grupu, kas strādātu pie šīs lietas kopīgas, koordinētas izmeklēšanas, atklāja Latkovskis.

Visticamāk, koordinators ir viens – Krievija

Tas, ka draudu vēstuļu sūtīšanu organizējusi Krievija, redzams ar neapbruņotu aci, norādīja deputāts, turklāt uzbrukums mērķēts ne tikai Latvijas un Baltijas valstīm, bet arī Amerikas Savienotajām Valstīm. "Šāda veida uzbrukumi no šīm adresēm, kuras parādās internetā, ir veikti arī Amerikas Savienotajām Valstīm, tai skaitā, cik mēs esam sapratuši no VP sniegtās informācijas, arī mūsu lielveikaliem pagājušā gada rudenī."
Latkovskis atgādināja, ka uzbrucēju, draudu vēstuļu sūtītāju, mērķis bijis radīt haosu, un viņi pieskaņojušies laikam, kad Izraēlā notiek nežēlīgi teroristu grupējuma "Hamās" uzbrukumi, kuru laikā tiek nogalināti arī bērni.
"Koordinators, visticamāk, ir viens. Redzot, ka tiek uzbrukts tieši Rietumu demokrātiskajām valstīm, es ar 99% pieņēmumu varu teikt, ka tā, visticamāk, ir Krievija, kas to organizē," sacīja Latkovskis.
Viņam piekrita arī VP priekšnieka vietnieks, Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins, skaidrojot, ka, ja citos draudu ziņojumu gadījumos noziedznieku mērķis ir bijis, piemēram, izspiest naudu kriptovalūtas veidā, šajā gadījumā mērķis bijis radīt sabiedrībā bailes un šaubas par valsts un pašvaldības iestāžu kapacitāti un spējām nodrošināt sabiedrisko kārtību.
Latkovskis informēja, ka VP ir piedāvājusi Polijai, Igaunijai, Lietuvai un Latvijai izveidot kopīgu darba grupu, kas strādātu pie šī uzbrukuma koordinētas izmeklēšanas.
Šo informāciju apstiprināja arī Iekšlietu ministrija, norādot, ka Latvija, Lietuva, Igaunija un Polija ir vienojušās par sadarbību ar "Europol" ekspertiem kibernoziegumu apkarošanas jautājumā, lai pēc iespējas efektīvāk varētu novērst jebkādus draudus sabiedrībai.

Noziedzniekus bieži var noķert, balstoties uz viņu kļūdām

Runājot par to, vai būs iespējams vainīgos aizturēt, Grišins sacīja, ka jebkura noziedzīga nodarījuma atklāšana prasa noteiktu laiku. "Zem "Eiropola" jumta ir izveidota sistēma ātrai un efektīvai informācijas apmaiņai 24 stundas diennaktī, 7 dienas nedēļā. Jebkurā brīdī var uzzināt nepieciešamos datus, kas saistās ar izmeklējamo objektu," pauda VP pārstāvis. Tas, ka visos draudu gadījumos darbojies viens noziedzieks vai noziedznieku grupa, secināms, vērtējot likumsakarības.
Tikmēr zinātnieks, kiberdrošības un mākslīgā intelekta tehnoloģiju pētnieks NATO "Stratcom" centrā Gundars Bergmanis-Korāts raidījumā skaidroja, ka, lai vainīgo notvertu, ir jāvērtē, kāda tipa kiberinfrastruktūra ir izmantota, lai draudu e-pastus izsūtītu.
"Ļoti bieži cilvēkus var noķert, balstoties uz viņu pieļautām kļūdām, kas izgaismojas dažādos atvērtos avotos," norādīja Bergmanis-Korāts, piebilstot, ka tehnoloģiski eksistē iespējas noslēpties, izmantojot dažādus tīklus, slēptās IP adreses.

 

Lemjot par evakuāciju, jāseko algoritmam un arī veselajam saprātam


Runājot par to, vai skolām šādos gadījumos bija jāveic evakuācija, Latkovskis norādīja, ka iestādes vadītājam, par to lemjot, ir jālieto arī veselais saprāts, bet pēc tam jāseko algoritmam. Valsts policija pagājušajā nedēļā ir izstrādājusi vadlīnijas, kā iestādēm reaģēt, saņemot draudu vēstules.
Grišins piebilda, ka līdzīgas vēstules ar spridzināšanas draudiem tiesas Latvijā saņem periodiski, bieži vien pirms gaidāmām tiesas sēdēm. Arī tad katrs gadījums tiek vērtēts atsevišķi, bet Tiesu administrācija ir izstrādājusi vadlīnijas, kā šādos gadījumos rīkoties.
Runājot par izglītības iestādēm, šai ziņā vēl daudz kas ir darāms, atzina Grišins: "Mums kopīgi jāpieliek pūles, lai izstrādātu pareizu algoritmu, kā pareizi būtu rīkoties katrai skolai vai bērnudārzam atkarībā no tā, kāda riska informācija pienāk."
Arī "Stratcom" centra pētnieks Gundars Bergmanis-Korāts piekrita, ka ir jādomā par kādiem ilgtermiņa risinājumiem, algoritma izstrādi un proaktīvu komunikāciju ar sabiedrību dažādu draudu saņemšanas gadījumā, jo šādi uzbrukumi rada ne tikai haosu sabiedrībā, bet arī valsts resursu tēriņus.
Bergmanis-Korāts mudināja izglītības iestāžu vadītājus arī dzīvē treniņa veidā izspēlēt draudu saņemšanas scenāriju, pielietojot izstrādāto vēlamās darbības algoritmu. Tāpat svarīgi ir izvērtēt un stiprināt arī valsts kritiskās infrastruktūras ievainojamību, lai ārkārtas situācijā nepaliktu bez sakariem, elektrības un transporta.
Grišins vērsa uzmanību, ka tādos gadījumos, kad iestādes saņem draudus, ir jāmēģina rast balanss, informējot sabiedrību. "Var parādīties sekotāji, kas mēģina atdarināt noziedzīgās darbības. Ar šo parādību bijām saskārušies iepriekš, ja runā par viltus zvaniem.
Jo vairāk mēs runājam, diskutējam par šo jomu medijos, jo vairāk ik pa brīdim parādās sekotāji un atdarinātāji," sacīja Grišins. Sabiedrība jāinformē tā, lai neveicinātu gandarījumu tai personai, kas e-pastus izsūtījusi. "Jāspēj komunicēt lietišķi un emocionāli nosvērti," sacīja Grišins, norādot, ka ir jāuzticas valsts drošības iestādēm.
Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks tehnisko problēmu jautājumos Aino Salmiņš raidījumā vērsa uzmanību, ka nepieciešams atrisināt jautājumu par krīzes vadības centra izveidi, uz kuru iedzīvotāji varētu paļauties arī nopietna kiberapdraudējuma gadījumā. Tam piekrita arī Latkovskis, sakot, ka valsts līmenī nepieciešams "neliels, bet profesionāls krīzes vadības centrs", kura izveidei ir veiktas iestrādes un izveidota speciāla darba grupa. Salmiņš arī pauda, ka nepieciešams skaidrāk formulēt un pasniegt iedzīvotājiem informāciju par to, kā rīkoties un kur vērsties krīzes situācijā: "Neviens cilvēks nelasīs 200 lapās tos lielos civilās aizsardzības plānus."
Valsts kontrole jau iepriekš revīzijā secinājusi, ka civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas sistēma Latvijā ir novārtā atstāta joma un kopumā civilās aizsardzības sistēmā nav radīti priekšnoteikumi efektīvai katastrofu pārvaldīšanai un krīžu vadībai.

KONTEKSTS:

Aptuveni 300 mācību iestādēs visā Latvijā otrdien, 10. oktobrī, saņēma e-pastus par iespējamiem drošības riskiem, līdzīgus draudu e-pastus naktī uz trešdienu, 11. oktobri, saņēma arī aptuveni 400 bērnudārzu.
Valsts policija norādīja, ka iedzīvotājiem nav pamata satraukumam, draudu līmenis tiek raksturots kā zems un evakuācija iestādēs nav nepieciešama. Policija arī norādīja, ka šāda veida uzbrukumi nav jauni, un šis avots darbojies arī Polijā un ASV.
Arī Valsts drošības dienests (VDD) informēja, ka terorisma draudu līmenis Latvijā saglabājas zems un VDD rīcībā esošā informācija neliecina, ka tas tuvākajā laikā varētu mainīties.

 

 

create counter