Deputāts: Uz hibrīddraudiem ātra un skaidra reakcija – «sitiens pa muti Krievijai»

13.10.2023., lsm.lv

 
Valdības ātrie lēmumi slēgt divus robežšķērsošanas punktus ar Krieviju ir labs piemērs, kā reaģēt uz Krievijas izvērstajiem hibrīdkara elementiem. Vienlaikus nav pamata domāt par Krievijas agresīvu izgājienu mazināšanos, tiem pretī var dot koordinētus lēmumus, norādīja Latvijas Radio uzrunātie Saeimas deputāti un pētnieki.
Krievijas lēmums būtiski ierobežot Ukrainas pilsoņu ieceļošanas iespējas no Eiropas Savienības valstīm, to pa sauszemi atļaujot tikai caur nelielo Vientuļu robežpunktu, prasīja ātru pretreakciju. Latvijas valdības lēmums slēgt divus robežkontroles punktus ar Krieviju bija nekavējošs un saskaņots ar Eiropas Savienību, lai novērstu Krievijas apzinātu vēlmi vairot krīzi uz Eiropas Savienības ārējās robežas.
Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts intervijā Latvijas Radio skaidroja, ka, neslēdzot robežpārejas punktus, pie Vientuļu robežkontroles punkta tā nelielās caurlaidības dēļ veidotos milzīgas cilvēku grupas, kas Latvijai draudētu ar humāno krīzi.
Šī epizode, tāpat arī nesenā gāzes vada spridzināšana Somu līcī, draudu e-pasti skolām un bērnudārziem Latvijā – tie visi ir Krievijas izvērstā hibrīdkara elementi nolūkā radīt haosu. Šādu epizožu netrūks arī turpmāk, un būs jāspēj ātri reaģēt, secinājis Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Ainars Latkovskis ("Jaunā Vienotība").
"Nevis mēs kādu provocējam. Krievija ar skaidru mērķi mēģina radīt haosu. Kā redzams, Krievija ir nedaudz atguvusies no sākumā milzīgajiem zaudējumiem Ukrainas karā. Tagad, kad frontē situācija ir tāda, ka nav straujas virzības ne uz vienu, ne uz otru pusi, tad Maskava var plašāk plānot hibrīdkara elementus, ko izvērš pret Rietumiem. Būs jauni gājieni, un šeit ātra un skaidra reakcija jeb sitiens pa muti Krievijai, kā vakar lēmums par robežu slēgšanu, ir vitāli nepieciešams," sacīja Latkovskis.
Ideāli, ja reģiona valstis saskaņo reakcijas un atbildes uz šādiem Krievijas izgājieniem. Līdz šim tas ir izdevies, vērtēja Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Rihards Kols no Nacionālās apvienības.
"Mēs redzam, ka šie mēģinājumi ir lemti neveiksmei, mēs to vienotību noturam gan Eiropas Savienībā, gan mūsu reģionā valstīs, kas robežojas ar Krieviju. Atceramies, ka sākotnēji nebija viegli pieņemt lēmumus par vīzām, ieceļošanu. Lēmumu koordinēšana notika pakāpeniski no Polijas līdz pat Somijai. Tas, kas notiek tagad, ir līdzīgs process, un lēmums slēgt šos divus robežkontroles punktus ir skaidra atbilde Krievijas rīcībai. Bet, ja kas līdzīgs turpināsies, es neizslēdzu, ka pārskatāmā nākotnē robežu ar Krieviju var slēgt," sacīja Kols.
Ar agresīvās un vienlaikus oportūnistiskās Krievijas izvērstajiem hibrīdkara elementiem mūsu reģionā sadzīvojam jau ilgi un nekas neliecina, ka tie varētu mazināties, vērtēja Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Mārcis Balodis.
"Krievijai patīk izmantot šādus hibrīddraudu instrumentus. Tie viennozīmīgi traucē dzīvot, var apdraudēt sabiedrisko kārtību, arī nacionālās intereses, bet vienlaikus tie nav arī tik rupji pārkāpumi. Pavisam noteikti mums jābūt gataviem, ka Krievija turpinās to, ko dara jau kopš 2014. gada," sacīja Balodis.
Viņš arī norādīja, ka Latvijas valdības zibenīgais lēmums par mazo robežpārejas punktu slēgšanu uz Krievijas robežas ir apsveicams piemērs pret Krievijas metodiku, un kaimiņvalsts reakcijas neizpaliks.
"Kaut kāda atbilde noteikti būs. Pavisam droši var teikt, ka, piemēram, [Krievijas Ārlietu ministrijas preses sekretāre] Marija Zaharova atradīs, ko teikt, un arī [ziņu aģentūras "Sputnik" galvenā redaktore] Margarita Simonjana un vēl citas labi zināmas runājošās galvas. Mums primāri jārūpējas par savu drošību, ideālā gadījumā reakcijai jābūt ne tikai vienpusējai, bet koordinētai ar sabiedrotajiem, jo tad arī efekts viennozīmīgi ir lielāks," norādīja Balodis.
Vientuļu un Pededzes robežšķērsošanas vietas uz Krievijas robežas slēgs pirmdien, 16. oktobrī.

 

 

create counter