.

Vai grūti būt rietumnieciskiem?

 

 Diena, piektdiena, 30. marts (2007)

 

Lai novērtētu politisko situāciju valstī un izvirzītu uzdevumus, kas partijai īstenojami, 31. martā notiks Jaunā laika ārkārtas kongress. Tajā tiks apspriesti partijas vadības uzdevumi un partijas darba organizatoriskie jautājumi. Vienlaikus saistībā ar šo kongresu jau parādījušās dažādas spekulācijas par it kā Jaunā laika iekšienē pastāvošajām nesaskaņām, izvirzot pat absurdus apgalvojumus par partijas iespējamo šķelšanos. Kā Jaunā laika biedrs kopš pašiem partijas pirmsākumiem pacentīšos viest skaidrību šajās politiskajiem konkurentiem un viņu atbalstītājiem tik tīkamajās, taču tajā pašā laikā tikai viņu fantāzijās tapušajās tēzēs.

Vispirms atgādināšu, ka Jaunais laiks jau kopš savām pirmajām pastāvēšanas dienām ir bijusi un arī turpmāk būs partija, kas par vienu no saviem pamatprincipiem izvirzījusi atklātību. Tas nozīmē, ka savus lēmumus Jaunais laiks pieņem publiski, piedaloties visiem ieinteresētajiem partijas biedriem. Līdzšinējā Latvijas prakse, kad svarīgi organizatoriskie, politiskie un cita veida lēmumi tiek pieņemti vēlās vakara stundās, šaurā lokā un ģenerālsponsoru vai partiju krusttēvu kabinetos, mums nav pieņemama un šādu praksi īstenot negrasāmies. Tā vietā mēs dodam iespēju ikvienam vēlētājam sekot iekšējiem procesiem partijā, un nesaskatām tur nekā neparasta, jo šāda situācija ir ikdienišķa parādība rietumu demokrātijās.

Mēs esam partija, kuras biedrus vieno kopīgi mērķi un ideāli. Ir tikai likumsakarīgi, ka pastāv dažādi viedokļi par to, kāds ceļš ejams šo mērķu sasniegšanai un kuriem cilvēkiem kurā brīdī uzticēt vadību. Arī šāda situācija tradicionālajās demokrātijās ir ikdienišķa parādība. Pietiek paraudzīties, piemēram, uz ASV prezidenta vēlēšanām. Katrā no lielākajām partijām parādās vairāki spējīgi politiķi, kas savstarpēji konkurē par tiesībām kandidēt uz prezidenta posteni. Visus šos politiķus vieno kopīgs mērķis, taču atšķiras piedāvātās taktikas, stratēģijas un prioritātes. Lēmumu par to, kurš no kandidātiem vislabāk pratīs virzīties uz kopīgo mērķi, balsojot pieņem ierindas biedri. Pēc tam, kad lēmums ir pieņemts, partiju biedri saliedējas ap saviem kandidātiem un dara visu iespējamo viņu uzvaras veicināšanai.

Tieši tas pats regulāri ir vērojams neskaitāmās tā dēvētās vecās Eiropas valstīs – piemēru saraksts aizņemtu daudzas lappuses. Tajā pašā laikā nav dzirdēts, ka demokrātisko valstu partijas pēc katra kongresa vai vēlēšanu kampaņas būtu sadalījušās. Valstīs ar demokrātiskām tradīcijām prese arī apspriež nevis partiju šķelšanās perspektīvas, bet to, kuram no redzamākajiem politiķiem ir lielākas iespējas uzvarēt iekšējās vēlēšanās un kā tas atsauksies uz partijas kursu kopumā. Kāda jēga apspriest to, kā reāli nemaz nav?

Tieši šādā situācijā šobrīd atrodas arī Jaunais laiks. Partijas biedru vidū pastāv atšķirīgi viedokļi par to, kuru cilvēku vadībā un kādā veidā ir iespējams īstenot mūsu kopīgos mērķus. Pastāv atšķirīgi viedokļi par to, vai nepieciešami organizatoriski pārkārtojumi. Atbildi uz šiem jautājumiem var sniegt tikai kongress, kura laikā ikviens partijas biedrs varēs argumentēt savu nostāju. Taču neatkarīgi no kongresa iznākuma, partija turpinās savu darbu, saliedējoties ap pašas izvirzītajiem līderiem. Atšķirībā no vairākuma Latvijas partiju, Jaunais laiks ir un arī turpinās būt rietumnieciska partija.

 

Ainars Latkovskis, 9. saeimas deputāts

 

 

<

eXTReMe Tracker

PULS.LV Professional statistical system