Vai varam ietekmēt Eiropu?

Latvijas Avīze, 2008. gada 12. maijs (atsevišķi raksta fragmenti)

Eiropas dienā Grāmatu svētki norisinājās Valmieras gaismas pilī. Kā ierasts, svētku neatņemama sastāvdaļa bija arī "Latvijas Avīzes" organizētā politiskā diskusija. Diskusijas tēma "Kā es varu ietekmēt Eiropu?" Pie valmieriešiem uz tikšanos bija ieradušies cilvēki, kas dažādās Eiropas Savienības institūcijās pārstāv Latviju un pauž mūsu valsts viedokli – Eiropas Parlamenta deputāts Rihards Pīks (TP), Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Iveta Šulca, 9. Saeimas deputāts Ainars Latkovskis ("JL"), Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Pēteris Krīgers, Siguldas novada domes priekšsēdētājs Tālis Puķītis un Dace Zabiņako, kas pārstāvēja partiju "Jaunie demokrāti". Viņiem jautājām par veikto darbu un gūtajiem panākumiem, kā arī iespējām ietekmēt Eiropas Savienības institūcijās pieņemtos lēmumus. Diskusiju vadīja Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā preses sekretārs Ivars Bušmanis.

 

Eiropas Padomē svarīgi zināt valodu un būt aktīvam

 

I. Bušmanis: – Eiropas Savienību pārvalda varas trijstūris – ES padome, Eiropas Parlaments un Eiropas Komisija. Pēdējām divām Latvijā ir līdzīgas lēmumu pieņemšanas un izpildvaras institūcijas – Saeima un valdība, bet kā lai izskaidro ES Padomi?

A. Latkovskis: – Ir Eiropadome, kurā pulcējas Eiropas Savienības dalībvalstu vadītāji – premjeri, kas pieņem stratēģiski svarīgākos lēmumus, bet Eiropas Savienības Padomē jeb Ministru padomē strādā katras attiecīgās jomas ministri. Piemēram, ja jālemj jautājumi par lauksaimniecību, tad tajā piedalās mūsu zemkopības ministrs Mārtiņš Roze.

Manā skatījumā nav nevienas svarīgākas institūcijas Eiropas Savienībā par Ministru padomi un nebūs pat pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā. Visi svarīgākie lēmumi tiek pieņemti tieši tur. Te nu viss atkarīgs no tā, kādi ministri mums pārstāv attiecīgo nozari, cik ieinteresēti viņi ir un cik labi pārvalda svešvalodas. Piemēram, ja jautājums ir par cukura nozares reorganizāciju Latvijā, tad mēs varam jautāt, cik kompetents ir mūsu ministrs šajā jautājumā, vai viņš ir vēlējies šo nozari aizstāvēt un var to izdarīt?

Te būtiska loma ir svešvalodu zināšanām, jo sarunas un strīdi pārsvarā notiek pirms un pēc oficiālajām uzrunām. Mums arī pašlaik ir ministri, kas nerunā svešvalodās, tad kādā veidā viņš var uzrunāt savu partneri no Lielbritānijas vai Vācijas? Tā ir vienīgā vieta, kur mēs varam ietekmēt Eiropas Savienības lēmumus, kas turpmāk ietekmēs katra dzīvi.

…

Vai Lisabonas līgums ir jauns drauds Latvijai?

…

A. Latkovskis: – Es Lisabonas līgumu atbalstīju trīs lietu dēļ. Pirmā – ES dalībvalstīs lielums, ko kopbudžeti iztērē sociālajai aizsardzībai, atšķiras trīs reizes, piemēram, Latvija iztērē 8%, bet Zviedrija aptuveni 30%. Lisabonas līgums paģēr arvien lielāku izlīdzināšanu nevis uz leju, bet uz augšu. Tas ir ļoti svarīgi. Otrkārt, Lisabonas līgums paredz tādus referendumus, kas agrāk nav paredzēti – viens miljons iedzīvotāju no ES valstīm var savākt parakstus, lai kaut ko ierosinātu. Un vēl – ir ciešāka virzība uz sadarbību ārpolitikā un aizsardzībā. Mums ir svarīgi, lai ES vienotā politika būtu pret Krieviju. Tad tā būtu vienota balss.

Pašreiz mūsu valsts zaudē savu stāju ne jau draudzībā ar Briseli, bet gan draudzībā ar Krieviju. Kāpēc itālieši ir lielākie eirooptimisti? Tāpēc, ka viņu valdība cieši saaugusi ar mafiju un viņi vēlas, lai lēmumus pieņem zviedri, dāņi un vācieši Briselē, nevis ar mafiju draudzīgā valdība Itālijā.

…
 

 

eXTReMe Tracker

PULS.LV Professional statistical system