Nedaudz par privāto dzīvi

  

Esmu laimīgi precējies ar mīļo sieviņu Santu nu jau vairāk nekā trīspadsmit gadus. Salaulājāmies 1995. gada 30. septembrī (prātā nāk Ž.Siksnas dziedātais “Viss, kas bijis Septembrī man smeldz, kā salda sāpe ...) Lai gan ar Santu mēs studējām vienā fakultātē, tomēr nopietni ar viņu iepazinos jau pēc studiju beigām. Jāsaka, ka noskatījis es viņu biju jau sen, bet man kā jau puisim no laukiem bija bail uzrunāt skaisto rīdzinieci.

 

Nedaudz par mūsu kopā sadzīvošanu - piedalāmies sarunu šovā "Aina" ...

 

Dzīvojam Siguldā. Tā kā Ministru kabinets savulaika pieņēma daudzbērnu ģimenes definīciju, nosakot, ka par tādām uzskatāmas ģimenes ar trim un vairāk bērniem, ar dzīvesbiedri sev par lielu izbrīnu atklājām, ka mums ir pavisam oficiāla daudzbērnu ģimene. Meitai Aleksandrai ir 12 gadi un viņa mācās sestajā klasē, dēlam Robertam 8 gadi un viņš ir nebēdnīgs trešklasnieks, savukārt 2005. gada 7. novembrī pasaulē nāca mūsu jaunākais dēls Haralds, kurš nu jau sācis bērnudārznieka gaitas.

Vēl man ir dikti strādīgi vecāki pensionāri – mamma Rita un tētis Jānis (arī viņa tēvs un vectēvs bija Jāņi, tikai mani nezin kāpēc nenosauca par Jāni, bet iedeva tiem laikiem moderno vārdu Ainars).

 

"Draudzība, kas turpinās mūžam" - intervija Mājas viesī ar maniem vecākiem. Lasot pat sajutos nedaudz neveikli - vai nu tiešām esmu tāds zelta gabaliņš?

 

Māsa Solvita ir tikai pusotru gadu jaunāka par mani. Izstudēja par sākumskolas skolotāju, bet tagad dzīvo un strādā Genzijā (tā ir tāda sala starp Franciju un Angliju). Brālis Artis pabeidza Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas fakultāti, specializējoties vides zinībās un strādā par vides speciālistu "Ķekavā". Brīvajā laikā mans brālītis aizrautīgi spēlē volejbolu. Man ir forša ģimene un daudz, daudz jauku radu. Paskaitīju, ka man ir 24 pirmās pakāpes brālēnu un māsīcu! Vai tas nav kolosāli?! Vesela bagātība! Mana mamma bija jaunākā sešu bērnu ģimenē. Tētim ir vecāks brālis un divas māsas. Ar brālēniem un māsīcām, viņu bērniem un nu jau mazbērniem no mātes puses mēs katru gadu tiekamies kapusvētkos Dricānos. Mums ir izveidojusies tradīcija sapulcēties dienu iepriekš pie mana brālēna Alda, kurš ir Sakstagala skolas direktors un kārtīgi izsportoties.