Īpašs atbalsts lauku NVO

Bijušais Īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Ainars Latkovskis spēja ievirzīt sabiedrības integrāciju tajā virzienā, kādā tai vajadzēja iet jau no pirmsākumiem, par prioritāti izvirzot pilsoniskās sabiedrības veidošanu un sociālos jautājumus.

Jūsu vadībā Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts pievērsās galvenokārt sociālajai sfērai?

Situācija diemžēl bija tāda, ka mans priekštecis šajā amatā Nils Muižnieks nodarbojās gandrīz tikai ar vienu no sabiedrības integrācijas aspektiem – nacionālo. Savukārt es tiku skaidri definējis, ka Latvijas valstī ir viena valsts un oficiālās saziņas valoda – latviešu, kā arī plašas iespējas cittautiešu kultūras autonomijai, kas nodrošina savas nacionālās identitātes saglabāšanu. Manu prioritāšu saraksta pirmajā vietā bija sociālā integrācija par kuras pamatu es uzskatu nevalstisko organizāciju iesaistīšanu dažādās sabiedriskajās aktivitātēs, pie kam tieši reģionos, jo Rīgā nevalstiskajām organizācijām ir daudz lielākas iespējas atrast atbalstītājus un finansējumu savu ideju īstenošanai.

Pašlaik arī izveidojusies situācija, kad praktiski visi starptautiskie fondi, kas līdz šim atbalstīja NVO darbību, pārtrauc savas aktivitātes Latvijā, tādēļ jo svarīgāks ir Sekretariāta un Pasaules Bankas finansētais projekts lauku NVO atbalsta programmā. Šajā konkursā var piedalīties tikai nevalstiskās organizācijas, kas reģistrētas ārpus Rīgas pilsētas vai arī Rīga reģistrētu organizāciju filiāles, taču projekta mērķauditorijai noteikti ir jāatrodas ārpus Rīgas.

Konkursa ietvaros iespējams iegūt finansējumu no 500 līdz 2000 latiem pilsoniskās sabiedrības attīstību veicinošiem pasākumiem un ļoti svarīgi, ka, lai arī projekta iesniedzējiem jāpiedalās ar līdzfinansējumu vismaz 30% no iesniegtā projekta finansējuma apmēra, tas var būt kā naudas izteiksmē, tā arī projektā iesaistīto cilvēku brīvprātīga darba novērtējuma, projekta partneru mantas un pakalpojuma ieguldījuma veidā, un ir vienīgais šāda veida projektu konkurss Latvijā. Konkursa pirmajā kārtā sekretariāts spēja atbalstīt 20 projektus, pie kam daudzi atbalsta ieguvēji uz projekta rakstīšanu sadūšojās pirmoreiz. Tagad noslēdzas otrā kārta, sekos arī trešā. Es darīšu visu iespējamo, lai šāda NVO atbalsta programma tiktu saglabāta arī turpmāk.

Bija arī citi plāni NVO atbalstam?

Šeit jāņem vērā, ka Eiropas Savienībā Latvijas nevalstiskajām organizācijām ir pieejami vairāk kā 100 fondi dažādu projektu atbalstam, taču viena no prasībām vienmēr ir līdzfinansējuma nodrošināšana. Runa nav par struktūrfondiem, bet tieši nevalstisko organizāciju atbalstam paredzētiem ES fondiem. Diemžēl Latvijā tikpat kā nav tādu NVO, kas saviem spēkiem spētu šo līdzfinansējumu nodrošināt, tādēļ Sekretariāts ieguldīja daudz darba, lai panāktu, ka šā gada budžetā tiek piešķirts finansējums 200 000 latu apmērā, ko nevalstiskās organizācijas varēs izmantot kā līdzfinansējumu, piesakot projektus tām paredzētajos ES fondos vai arī lai segtu izdevumus, kas rodas, izstrādājot pamatojumu valsts atbalsta pieprasīšanai. Otra problēma parasti ir kapacitātes trūkums, tieši tādēļ aicinām nevalstiskās organizācijas, izstrādājot un īstenojot jaunus projektus, sadarboties ar citām organizācijām gan Latvijas, gan Eiropas līmenī, centāmies palīdzēt tām atrast sadarbības partnerus.

Daudzas ieceres palika arī nerealizētas?

Par to varētu runāt gari un plaši, tādēļ pieminēšu tikai vienu no jomām. Es ļoti vēlējos redzēt īstenojamies kopienu filantropijas ideju. Darbība šajā virzienā veicina tādu organizāciju veidošanos, kas spēj no vietējiem avotiem - iedzīvotājiem, uzņēmumiem un pašvaldībām - piesaistīt līdzekļus un visiem pārskatāmā veidā tos novirzīt sabiedrības attīstības jautājumu risināšanai konkrētajā kopienā. Kopienu fondi attīsta labdarības tradīcijas noteiktā ģeogrāfiskā teritorijā, kā, piemēram, pagastā, pilsētā vai novadā, piesaistot līdzekļus no vietējiem ziedotājiem sabiedriska labuma mērķu īstenošanai, kalpojot kā efektīvs mehānisms vietējo problēmu risināšanā un kopienas pašapziņas veidošanā. Manā vadībā sekretariātam bija nopietnas iestrādes šajā virzienā, un ceru, ka arī mana pēctece šajā amatā Karīna Pētersone neliegs sekretariāta darbiniekiem palīdzēt ar padomu tām pašvaldībām, kuras vēlas strādāt šajā virzienā.