Ir problēmas, nav risinājumu

Otrdien, 5.decembrī, valdība pieņēma likumprojektu par valsts budžetu, ko Saeima varētu pieņemt jau 19.decembrī. Pēc valdības domām pamatbudžeta ieņēmumi nākamgad sasniegs 2,9 miljardus latu, tas ir par 445 miljoniem latu vairāk nekā šogad, kamēr pamatbudžeta bāzes izdevumi varētu sasniegt 3,1 miljardu latu. Savukārt izdevumi tādā sadaļā kā konsolidētais budžets, kas nozīmē visus valsts rīcībā esošos līdzekļus kopumā, plānoti 4 miljardu latu apjomā.

Par nākamā gada valsts budžeta prioritāti pasludinātas sabiedriskajā sektorā strādājošo darba samaksas paaugstināšana un autoceļu sakārtošana. Tajā pašā laikā valdība vismaz nākamgad nav paredzējusi sākt plaši solīto nodokļu likmju samazināšanu. Ja atceramies, tad tieši partijas “Jaunais laiks” visu iepriekšējās Saeimas laiku virzītā ideja, ka nepieciešams trīs gadu laikā ienākuma nodokli samazināt no 25% līdz 15%, īsi pirms vēlēšanām tika ņemta vecās “jaunās” koalīcijas bruņojumā un tika pieņemts lēmums īstenot šo ideju dzīvē. Diemžēl tas izrādījies tikai populistisks priekšvēlēšanu solījums, jo esošā valdība vismaz 2007.gadā nodokļu likmes samazināt negrasās. Nodokļu likmes samazināšanas būtība ir tāda, ka šajā gadījumā mājsaimniecībās paliktu vairāk līdzekļu, kurus varētu izmantot ikdienas vajadzībām, taču valdības finanšu “ekspertus” mājsaimniecību liktenis acīmredzami neuztrauc. Un tomēr „Jaunais laiks” ir pārliecināts, ka, izlīdzinot uzņēmuma, individuālā komersanta un iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes, tiks panākts pozitīvs ekonomisks efekts, kas veicinās nodokļu maksāšanu un līdz ar to palielinās budžeta ieņēmumus. Nodokļu likmes samazināšana, protams, ir jāveic tādā veidā, lai tā neatstātu negatīvas sekas uz pašvaldību budžeta ienākumiem, tādēļ nepieciešams izstrādāt pārejas perioda kompensācijas mehānismu pašvaldībām par to budžetā no iedzīvotāju un individuālo uzņēmēju ienākuma nodokļa neieņemtajiem līdzekļiem.
Otrs iebildumus izraisošais punkts ir apstāklis, ka valdība vienojusies nākamā gada budžeta deficītu noteikt 1,4% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), lai arī Latvijas Banka aicināja veidot budžetu bez deficīta vai ar nelielu pārpalikumu. Īpaši sāpīgs šis jautājums ir uz inflācijas fona, jo labi zināms, ka budžeta deficīts ir ļoti būtisks inflāciju sekmējošs faktors. Premjers tikmēr apgalvo, ka bezdeficīta budžets traucēs valstij pildīt savas saistības pret pilsoņiem – īstenot sociālās programmas, veikt investīcijas, utt., lai gan no prioritāšu saraksta skaidri redzams, ka sociālo jautājumu risināšana nav tajā iekļauta.
1,4% no IKP naudas izteiksmē ir 175 miljoni latu. Savukārt budžeta deficīts praksē nozīmē, ka valstij nāksies šos 175 miljonus aizņemties un arī atdot, pie kam maksājot procentus par aizdevumu, līdzīgi kā gadījumos kad mēs ņemam kredītu, piemēram, dzīvokļa iegādei. Kopējais valsts parāds šobrīd jau ir sasniedzis miljardu latu un nākamā gada budžeta izdevumos parāda procentu maksājumos vien valdība grasās tērēt ap 68 miljoniem latu. Pieaugot aizņēmuma pamatsummai, loģiski, pieaug arī šie tēriņi, daļu no kuriem bezdeficīta budžeta gadījumā varētu izlietot citiem mērķiem. Piemēram, ienākuma nodokļa samazināšanas dēļ radīto īslaicīgo finanšu trūkuma novēršanai.
Protams, valsts līdzekļu visiem nekad nepietiks, taču tas nenozīmē, ka valdošās partijas var atļauties nepildīt pašu pieņemtos lēmumus vai rīkoties pretēji ekonomisko procesu loģikai, nevis risinot problēmas, bet attālinot risinājumus.

Ainars Latkovskis