Simts dienas ar kurām „lepoties”

Šo trešdien apritēja 100 dienas kopš Latvijā pie izpildvaras stūres atrodas Aigara Kalvīša vadītais, pēc 9. Saeimas vēlēšanām izveidotais ministru kabinets. Ministru prezidents, protams, paziņoja, ka lepojas ar šajā laikā paveikto. Par godu tradicionāli par svinamu atzīstajai jubilejai mēģināju atrast koalīcijas labos darbus, taču ... Diemžēl jāatzīst, ka vismaz pirmo 100 dienu laikā šī valdība nav spējusi izcelties ar drosmīgu un tālredzīgu lēmumu pieņemšanu – tiek īstenota varas centralizācija un tādas izmaiņas likumos, kas vajadzīgas saujiņai cilvēku vai labākajā gadījumā – tai sabiedrības daļai, kas atrodas tālu virs vidusmēra. To var dēvēt arī par lietu atpakaļ sakārtošanu, likvidējot iepriekšējās Saeimas laikā īstenotās pozitīvās reformas.

Viens no pirmajiem soļiem tika sperts jau valdības pirmajās darba dienās, faktiski likvidējot Saeimas Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības apkarošanas uzraudzības (Pretkorupcijas) komisiju. Tas notika, neraugoties uz to, ka iepriekšējās Saeimas laikā komisija daudz paveikusi un iesākusi darbu pie korupciju ierobežojošiem likumiem un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) nostiprināšanas.

Tāpat koalīcijas vēlme atcelt politisko partiju priekšvēlēšanu tēriņu ierobežojumus liecina, ka valdošās partijas nolēmušas par katru cenu noturēt situāciju, kad nelielai daļai cilvēku ar lieliem finanšu līdzekļiem tiek nodrošināta nesamērīgi liela ietekme uz politiskajiem procesiem valstī. Kā papildus nodrošinājums iecerēts arī milzu steigā pieņemtie, taču prezidentes atkārtotai izskatīšanai Saeimā atgrieztie grozījumi valsts drošības likumos, kurus vispirms Satversmes 81. panta kārtībā apstiprināja valdība. Šie likumi paredzēja noteikt plašas Ministru prezidenta pilnvaras kontrolējot drošības dienestus, kas faktiski nozīmē drošības struktūru pakļaušanu politiskiem mērķiem. Lai nepārcenšas!

No šāda skatu punkta raugoties, loģiska ir konstitucionālajos jautājumos maz zinošu tiesnešu iebalsošana Satversmes tiesā, kuru kandidatūras pretrunīgi vērtēja arī tiesību zinātņu profesionāļi. Par laimi Satversmes tiesu nav iespējams sagraut dažās dienās, taču vēlme padarīt šo institūtu par vēl vienu koalīcijai paklausīgu instrumentu ir acīmredzama.

Savukārt ekonomisko jautājumu risināšanai šajās 100 dienās nav darīts pilnībā nekas un netraucēti turpinās neproporcionāla tautsaimniecības attīstība, kas ilgtermiņā kļūst aizvien bīstamāka valsts ekonomikai. Neraugoties uz augsto inflāciju, kas padara nevērtīgus visus algu pielikumus, valdība joprojām nav nākusi klajā ar inflācijas ierobežošanas programmu. Viens no problēmas risinājumiem ir maksimāla valsts pasūtījuma būvniecības samazināšana, tādējādi bremzējot valsts izraisītu pieprasījuma pieaugumu un tai sekojošu inflāciju, taču tā vieta valdošā koalīcija par katru cenu cenšas, piemēram, Rīgai uzspiest zemūdenes autostāvvietas celtniecību, papildus jau tā nesamērīgi dārgam koncertzāles projektam.

Inflācijas radīto efektu iedzīvotāju maciņos varētu arī mazināt, beidzot rosinot pieņemt likumu par iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanu vai vismaz atvieglojot dzīvi mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Tāpat svarīgi lēmumi būtu arī iedzīvotāju vispārējās deklarēšanas ieviešana un nekustamā īpašuma tirgus sakārtošana. Šie un vēl daudzi citi ir soļi, kas reāli atvieglotu ikdienu iedzīvotāju vairākumam, taču par tiem netiek pat runāts. Ja tiktu risinātas šādas problēmas, arī man kā opozīcijas politiķiem nāktos atzīt, ka valdībai ir ar ko lepoties, jo tā pārstāv vēlētāju vairākuma intereses. Šobrīd es redzu, ka valdība lepojas ar vēlētāju interešu ignorēšanu.

P.S. Apzināti nepieskāros jautājumam par robežlīguma parakstīšanu ar Krieviju, jo šī tēma ir pārāk plaša. Ceru savu viedokli izskaidrot jau tuvākajā laikā.

Ainars Latkovskis