Deputāti
konceptuāli atbalsta notiesāto elektroniskās uzraudzības
ieviešanu
04.09.2014., LETA
Saeimas deputāti
konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu paketi,
kas paredz Latvijā ieviest notiesāto elektronisko uzraudzību kā
alternatīvu ieslodzījumam.
Likumu grozījumi paredz reformēt nosacītās pirmstermiņa
atbrīvošanas sistēmu un radīt iespējas notiesātajam ar zemu un
vidēju risku sabiedrībai, ja viņš sasniedzis noteiktus
resocializācijas rezultātus, tikt atbrīvotam no ieslodzījuma
vietas. Notiesātais daļu no soda izcietīs ieslodzījuma vietā,
bet daļu soda - stingrā uzraudzībā sabiedrībā, kur noteikt
notiesātā atrašanās vietu un pārvietošanos ļaus elektroniskā
uzraudzības sistēma, aģentūru LETA iepriekš informēja Saeimas
Preses dienestā.
"Šī reforma palīdzēs samazināt notiesāto skaitu ieslodzījuma
vietās un tādējādi arī izmaksas notiesāto uzturēšanai. Ir virkne
valstu, kur šī sistēma veiksmīgi darbojas jau vairākus gadus.
Ārvalstu pieredzi pielāgojot mūsu situācijai, šī ir iespēja gan
ietaupīt līdzekļus, gan veicināt notiesāto personu integrāciju
sabiedrībā. Jāuzsver, ka pirmstermiņa atbrīvošana arī turpmāk
nenotiks automātiski, bet rūpīgi izvērtējot katra ieslodzītā
panākumus resocializācijas jomā," iepriekš uzsvēra
Krimināltiesību politikas apakškomisijas priekšsēdētājs Andrejs
Judins (V).
"Elektronisko aproču ieviešana mūsu valstī notiek ciešā
sadarbībā ar ekspertiem no Igaunijas, kur šādu uzraudzību
piemēro jau kopš 2007.gada, un tā uzskatāma par veiksmīgu
piemēru. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas
komisijas deputāti jau šajā pavasarī izbraukuma sēdē Valkā
iepazinās ar notiesāto elektroniskās uzraudzības ieviešanas
gaitu un aprīkojumu, kā arī ar mūsu kaimiņvalsts ekspertiem
pārrunāja šādas uzraudzības praktiskos aspektus," iepriekš
norādīja Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas
komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (V).
Saskaņā ar likumprojektos noteikto par notiesātā nosacītu
pirmstermiņa atbrīvošanu un elektroniskās uzraudzības noteikšanu
lems tiesa, bet šī kontroles līdzekļa saturu noteiks Valsts
probācijas dienests (VPD). Tādējādi būtiski paplašināsies VPD
pilnvaras un pienākumi.
Tādējādi nosacītas pirmstermiņa atbrīvošanas gadījumā pienākumus
notiesātajam turpmāk noteiks nevis tiesa, bet gan Probācijas
dienests, kura darbiniekiem ir plašāka informācija par
notiesāto, viņa emocionālo veselību un uzvedības paradumiem. Kā
iespējamie nosacīti notiesātā pienākumi likumā minēti, piemēram,
atrašanās dzīvesvietā noteiktā laikā, noteiktu vietu
neapmeklēšana un ārstēšanās no atkarībām.
Salīdzinot ar citām valstīm, Latvijā ir proporcionāli liels
notiesāto skaits, kas izcieš visu piespriesto brīvības
atņemšanas sodu un netiek nosacīti pirms termiņa atbrīvoti.
2012.gadā nosacīti pirms termiņa tika atbrīvoti tikai 14%
ieslodzīto, kas saistīts ar to, ka lielākā daļa no
ieslodzītajiem sodīti par smagu un sevišķi smagu noziegumu
izdarīšanu. Turklāt likums nosaka samērā striktu sistēmu, kā
notiesātie var tikt atbrīvoti pirms termiņa, liecina Tieslietu
ministrijas sniegtā informācija.
Likumprojektu paketi elektroniskās uzraudzības ieviešanai veido
grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā, Valsts probācijas
dienesta likumā, Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā.
Visiem grozījumiem noteikta steidzamība.

|