Profesionāla armija, stipra zemessardze, patriotiska jaunatne

Ainars Latkovskis, Saeimas Aizsardzības komisijas priekšsēdētājs

Godājamie vēlētāji! Mans galvenais uzdevums, strādājot Saeimas Aizsardzības komisijas priekšsēdētāja amatā, ir Latvijas aizsardzības spēju un nacionālās drošības stiprināšana. Lai arī tiešu militāru draudu Latvijas valsts neatkarībai šķietami nav, traģiskie notikumi Ukrainā liecina, ka situācija var mainīties dažu dienu vai pat stundu laikā. Latvijai ir jābūt gatavai jauniem izaicinājumiem.
Būtisks priekšnoteikums mūsu valsts drošībai un neatkarībai ir sadarbības stiprināšana ar Ziemeļatlantijas (NATO) alianses dalībvalstīm. Sākoties krīzei Ukrainā, sabiedrotie kliedēja Baltijas un citu Austrumeiropas valstu bažas, nosūtot simboliski ļoti nozīmīgu militāro atbalstu. Latvijā nekavējoties ieradās NATO karavīri. Nav nekādu šaubu, ka sabiedrotie NATO 5. pantu, kas paredz, ka uzbrukums vienai no alianses dalībvalstīm vērtējams kā uzbrukums visam blokam, uzskata par savas aizsardzības politikas prioritāti. Tas ir skaidrs signāls, ka krīzes situācijā Latvija pavisam noteikti nepaliks viena. Tā ir ļoti laba ziņa mūsu valstij, un tāds arī ir galvenais mūsu dalības NATO mērķis. Taču tas nenozīmē, ka Latvija drīkst ļauties pašapmierinātībai un pārstāt domāt par savu aizsardzības spēju pilnveidošanu.
Stiprinot starptautisko sadarbību, uzskatu par nepieciešamu arī turpmāk atbalstīt Latvijas bruņoto spēku dalību starptautiskajās misijās, tāpat atbalstu un vēlos panākt NATO armijas bāzes izvietošanu Latvijā. Vienlaikus ar drošības pieaugumu, šādas bāzes atrašanās mūsu valstī ir arī ekonomisks ieguvums, un šo faktu nedrīkst novērtēt par zemu. Tāpat vēlos panākt Latvijas ciešāku iekļaušanu dažādos NATO valstu kopprojektos, piemēram, alianses medicīniskā dienesta daļēju izvietošanu Latvijā – arī šajā gadījumā ieguvumi ir gan drošības ziņā, gan mūsu valsts ekonomikai.
Kas attiecas tiešu uz Latvijas bruņotajiem spēkiem, tad turpināšu atbalstīt izdevumu palielināšanu aizsardzības vajadzībām, lai šie izdevumi sasniegtu 2% no Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) līdz šīs desmitgades beigām. Vienlaikus vēlos uzsvērt, ka šī mērķa sasniegšanai līdzekļus nekādā gadījumā nedrīkst atņemt citām nozarēm, tādām kā izglītība vai veselības aprūpe. Izdevumi jāpalielina pakāpeniski, atbilstoši kopējai ekonomiskajai situācijai valstī, un virzienos, kur tiešām nepieciešami papildus līdzekļi.
Manuprāt, prioritāte šajā ziņā ir atalgojuma paaugstināšana karavīriem, nodrošinot konkurētspējīgu un ekonomiskajai situācijai atbilstošu atalgojumu militārās jomas profesionāļiem. Ne mazāk svarīga ir finansējuma palielināšana zemessardzes darbības paplašināšanai un tās kaujas spēju paaugstināšanai, kā arī līdzekļu piešķiršana jaunatnes militārās un patriotiskās izglītības nodrošināšanai. Profesionāla armija un tās cieša sadarbība ar labi apmācītu, valsts līmenī atbalstītu zemessardzi, kā arī ikvienam jaunietim pieejama patriotiska un militārā izglītība ir tie Latvijas valsts stūrakmeņi, kuru pilnveidošanu uzskatu par savu galveno mērķi.
Gods kalpot Latvijai!