Latkovskis par apdraudējumu: atbildīgās amatpersonas precīzi zina, kas un kad jādara

20.02.2015., Delfi.lv

 
Informācija par apdraudējumu valsts drošībai lielākoties ir slepena, taču atbildīgās amatpersonas precīzi zina, kas un kādos apstākļos ir jādara, sarunā ar portālu "Delfi" norāda Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (V).
Viņš skaidro, ka drošības jautājumi ir saistīti ar valsts noslēpumu, un sīki visu izklāstīt nav iespējams. "Svarīgi ir tas, ka atbildīgās amatpersonas precīzi zina, kad un kādos apstākļos ir jāpieņem kādi lēmumi. Ir zināms sadalījums, kādi apstākļi Latvijā var rasties, un ir noteikta gradācija - kas tiek darīts, ja notiek A, un kas - ja ir B. Ir izveidota lēmumu pieņemšanas struktūra un ir skaidri zināms, kas pieņem kādus lēmums," norāda Latkovskis.
Vienlaikus sīkākus komentārus viņš nesniedz, uzsverot, ka šāda informācija interesētu citas valstis, jo, izjaucot šo lēmumu pieņemšanas struktūru vai kavējot lēmumu pieņemšanu, Latvija nespētu savlaicīgi reaģēt.
"Nacionālie bruņotie spēki un tiesībsargājošās iestādes ļoti labi apzinās situācijas nopietnību un visus riskus, kas ar to saistīti," stāsta Latkovskis.

Gaida jaunus spēkus

Kopš pagājuša gada pavasara notikumiem Ukrainā ir organizētas gan speciālas mācības austrumu reģionā, gan Ministru kabinetam, un ir atjaunots valsts aizsardzības plāns.
"Mācības, kādas tagad notiek bruņotajiem spēkiem - tik bieži un tik daudz, iesaistot lielu skaitu karavīru un zemessargu, nekad iepriekš nav bijušas," atzīst Latkovskis. Tāpat Latvijā notiek starptautiskas mācības, turklāt ir daudz lielāks citu NATO valstu karaspēka pārstāvju skaits, un rotācijas kārtībā Latvijā nepārtraukti atrodas ASV vienības. Iepriekš Latvijā uzturējās arī norvēģu vienības.
Latkovskis zina stāstīt, ka gaidāms arī papildinājums no citām valstīm: "Bez ASV būs arī citu valstu pārstāvji, kas Latvijā uzturēsies uz laiku, līdzīgi kā norvēģi".
Saistībā ar sabiedroto spēku klātbūtni svarīgi ir tas, lai Latvijas kā uzņemošās valsts infrastruktūra būtu sakārtota, kam nepieciešami ieguldījumi no valsts budžeta. "Ja mēs nodrošinātu atbilstošu infrastruktūru, militāra iebrukuma gadījumā palīdzība, NATO iesaistīšanās būtu daudz ātrāka un līdz ar to efektīvāka," skaidro Aizsardzības komisijas vadītājs. Runājot par aizsardzības budžetu, ja drošības situācija reģionā ir tāda kā pašlaik vai arī pasliktinās, plāns esot jāpārskata un finansējums 2% apmērā no IKP jāsasniedz ātrāk - trīs gadu laikā, līdz 2018.gadam, nevis 2020.gadam. Viena no valsts pamatfunkcijām ir aizsardzība un bez tās nav jēgas nekam citam, uzsver Latkovskis.
Viņš min vairākus pozitīvus NATO lēmumus - gan par NATO Reaģēšanas spēkiem, kuru sastāvs palielināts no 13 tūkstošiem līdz 30 tūkstošiem, gan NATO Ātrās reaģēšanas spēkiem. Pirms gada Baltijas valstīs bija tikai četri sabiedroto iznīcinātāji, kuri bāzējās Lietuvā uz rotācijas principa, bet tagad ir 12 un tie bāzējas gan Lietuvā, gan Igaunijā.
Baltijas jūrā pastiprināti patrulē Vācijas, Nīderlandes, Beļģijas un Apvienotās karalistes karakuģi.
Tiesa gan, viņš atzīst, ka cilvēku drošības sajūtai nepieciešams vairāk: "Cilvēku drošības sajūta ir atkarīga ne tikai no aizsardzības budžeta, bet arī no valsts vadītāju spējas izskaidrot reālo situāciju un pirmo personu autoritātes - iedzīvotāju uzticēšanās viņu vārdiem. Diemžēl šajā ziņā mēs nu nekādi neizceļamies uz Baltijas kaimiņu fona".

Viens nav karotājs

Vērtējot iespējamos draudus, Latkovskis klāsta - ja Krievija uzbruktu Latvijai, skaidrs, ka mums nebūtu tādu cilvēkresursu un Latvija nespētu aizstāvēties, lai cik bruņoti mēs nebūtu. "Mēs nekad nevaram izveidot tādu armiju, kas varētu viena pati stāties spēkā Krievijai vai uzvarēt konvencionālo karu. Mūsu spēcīgā puse ir asimetriskā kara vešana - ja būs tanki, mums būs vienības, zemessardze, kura pārvietosies ātri," skaidro Aizsardzības komisijas vadītājs.
Stāties pretī kaimiņu lielvarai ir iespējams, pateicoties dalībai pasaulē lielākajā, spēcīgākajā stratēģiskajā aliansē - NATO. "Krievijas armijas lielums un aprīkojums ir daudz lielāks nekā visām trim Baltijas valstīm kopā. Taču, salīdzinot ar NATO, kuras dalībvalstu bruņotajos spēkos ir aptuveni 3,5 miljoni karavīru, Krievijai ir tikai 0,8 miljoni," norāda Latkovskis.
Esot mazai valstij, turklāt krīzes dēļ adekvāti neieguldot finansējumu aizsardzībā, var uzskatīt, ka esam grūti aizsargājami un tāpēc ir noteikti plāni, lai Latvija spētu aizstāvēties konkrētu laiku un spētu uzņemt NATO vienības, kas dosies palīgā. "Mums jāspēj viņi uzņemt, un tur būtu jādara vairāk. Piemēram, ja Latvijā būtu izveidota īpaša infrastruktūra, kur sabiedrotajiem uzglabāt savu aprīkojumu, būtu jāierodas tikai karavīriem, kas ir daudz ātrāk, nekā pārvietot bruņutehniku," viņš min.
Vienlaikus Latkovskis atzīst, ka pašlaik uzņemošās valsts infrastruktūras bāzes sakārtošana Latvijā ir sākumposmā. "Paaugstinātas gatavības spēku un sabiedroto klātbūtnes nodrošināšanai šogad budžetā paredzēti pieci miljoni eiro, kas ir daudz salīdzinājumā ar to, ka pērn bija tuvu nullei. Bet tas nav pietiekami, nepieciešams daudz vairāk," viņš saka.
Papildu finansējums šogad vēl nodrošināts zemessardzei, īpašu uzmanību pievēršot paaugstinātas gatavības vienībām, kam būs labāks ekipējums un ieroči.

Iekšējā drošība vienlīdz svarīga

Atbildot uz jautājumu par Krievijas iebrukuma pierādīšanu, Latkovskis vērš uzmanību uz mācībām, kas bija un turpināsies arī nākotnē, īpašu uzmanību pievēršot Latvijas ārējai robežai.
"Ir jāstiprina arī iekšlietu sistēma - tagad NBS dotas tiesības attiecīgos gadījumos iesaistīties iekšēju problēmu risināšanā, kas ir ļoti svarīgi saistībā ar tā dēvētajiem zaļajiem cilvēciņiem. Piemēram, ir valstis kaimiņos, kur armijai tādu tiesību nav," viņš piebilst.
Tāpat Latkovskis uzsver: " Jebkurš mēģinājums apdraudēt mūsu neatkarību - kaut kā provocēt, taustīties, ir jāapcērt saknē. Un Drošības policija likuma ietvaros to dara, reakcija ir krietni ātrāka nekā iepriekš."

Raitas izmaiņas

Kopš 2014.gada pavasara Aizsardzības komisija arī ir pieņēmusi grozījumus vairākos likumos, kas saistīti ar valsts drošību - kopumā grozījumi veikti septiņos likumos, tostarp Zemessardzes likumā, Nacionālās drošības likumā un likumā Par valsts noslēpumu. "No parlamenta puses mēs savu darbu pildām labi un reaģējām ātri, darbs pie normatīvo aktu izmaiņām notiek ļoti raiti," saka Latkovskis, piebilstot, ka pozitīvi vērtējams arī tas, ka nav krasu iebildumu no opozīcijas.
Vienas no svarīgākajām izmaiņām bijušas saistībā ar Nacionālās drošības likuma grozījumiem, kas precīzi nosaka Valsts prezidenta pienākumu militāra uzbrukuma gadījumā aktivizēt NATO līguma 5.pantu. Savukārt lēmumu par NATO līguma 4.pantā paredzēto konsultāciju pieprasīšanu valsts teritoriālās integritātes, politiskās neatkarības vai drošības apdraudējuma gadījumā atbilstoši grozījumiem pieņems Ministru prezidents. Latkovskis uzsver - tagad precīzi pateikts, kam kam jādara. "Situācija Ukrainā parādīja, ka lietas notiek zibenīgi, nedrīkst būt strīdi un vilcināšanās," viņš skaidro.
Latkovska vērtējumā normatīvos lielākā daļa nepieciešamo grozījumu jau veikti, tomēr ik ap brīdim atklājas jaunas lietas un izmaiņas likumos tiek vērtētas nepārtraukti.