Uzturēšanās atļaujas ārvalstniekiem: piedāvā atgriezties pie 150 tūkstošu sliekšņa, tirgū dusmīgi par "noziedznieku" statusu

01.03.2015., Delfi.lv

 
Jau drīzumā Saeimā atsāksies diskusijas, vai samazināt nekustamā īpašuma minimālo vērtību, par kura iegādi var pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju (TUA) - deputāti piedāvā to samazināt gan līdz 150 tūkstošiem eiro, gan līdz 180 tūkstošiem eiro, liecina iesniegtie priekšlikumi. Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija Imigrācijas likuma grozījumu otrajam lasījumam iesniegtos priekšlikumus sāks skatīt šā gada 10.martā un komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (V) portālam "Delfi" par katru no tiem prognozē karstas debates.
Jānorāda, ka līdz šim pret minimālā īpašumu iegādes sliekšņa samazināšanu iebilst Drošības policija, un arī Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V), paužot personīgo viedokli, atzinusi, ka pašlaik slieksnis nebūtu jāsamazina.
Arī Latkovska vērtējumā uzturēšanās atļauju iegūšanai nepieciešamais slieksnis nebūtu jāsamazina. "Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju un Drošības policijas teikto, šo slieksni nevar samazināt," viņš atzīst, uzsverot, ka nedrīkst apdraudēt valsts drošību.
To ārvalstnieku skaitu, kas pašlaik vēlas iegūt TUA, drošības struktūras spēj pārbaudīt, norāda Latkovskis. Pašlaik situācija neesot tāda, lai slieksni samazinātu un atkal saskārtos ar to atļauju pieprasītāju skaitu, kāds bija iepriekš.

Trīs par 180 tūkstošiem eiro

Vairāku deputātu priekšlikumi paredz būtiski samazināt nekustamā īpašuma minimālo vērtību, par kura iegādi var iegūt TUA uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus.
Deputāts Jānis Ādamsons (S) rosina minimālo vērtību samazināt no pašlaik noteiktajiem 250 tūkstošiem eiro līdz 150 tūkstošiem eiro, iegādājoties vienu īpašumu Rīgas plānošanas reģionā vai republikas pilsētās un līdz 75 tūkstošiem eiro, iegādājoties īpašumu ārpus Rīgas plānošanas reģiona vai republikas pilsētām.
Deputāts Inesis Boķis (V) piedāvā noteikt, ka TUA var saņemt, ja trešo valstu pilsonis Latvijā iegādājies vienu vai ne vairāk kā trīs īpašumus Rīgā vai Jūrmalā par vismaz 180 tūkstošiem eiro.
Ādažu, Aizkraukles, Alojas, Amatas, Auces, Babītes, Baldones, Bauskas, Brocēnu, Carnikavas, Cēsu, Dobeles, Engures, Ērgļu, Garkalnes, Iecavas, Ikšķiles, Inčukalna, Jaunjelgavas, Jaunpils, Jelgavas, Kandavas, Kocēnu, Kokneses, Ķeguma, Ķekavas, Lielvārdes, Limbažu, Mālpils, Mārupes, Mērsraga, Neretas, Ogres, Ozolnieku, Pārgaujas, Pļaviņu, Priekuļu, Raunas, Ropažu, Rundāles, Salacgrīvas, Salaspils, Saulkrastu, Sējas, Siguldas novada, Stopiņu, Talsu, Tērvetes, Tukuma, Vecpiebalgas un Vecumnieku novados, kā arī Jelgavā nepieciešamā minimālā vērtība par trim īpašumiem būtu 90 tūkstoši eiro, bet citur Latvijā - 50 tūkstoši eiro.
Ja tiks atbalstīts deputāta Jāņa Vucāna (ZZS) priekšlikums, TUA uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, varēs pieprasīt, ja investors Rīgā, Jūrmalā vai Ādažu, Babītes, Baldones, Carnikavas, Garkalnes, Ikšķiles, Inčukalna, Ķekavas vai Mārupes, Olaines, Ropažu, Salaspils, Saulkrastu, Sējas, Siguldas, kā arī Stopiņu novados iegādājies līdz trim īpašumiem, kuru vērtība ir vismaz 180 tūkstoši eiro.
Līdzīgi kā Boķis, Vucāns min vairākas teritorijas, kur nepieciešamais ieguldījumu slieksnis būtu mazāks - ar 90 tūkstošiem eiro pietiktu Jelgavas pilsētā, kā arī Aizkraukles, Amatas, Bauskas, Cēsu, Dobeles, Engures, Iecavas, Jaunpils, Jelgavas, Kokneses, Krimuldas, Ķeguma, Lielvārdes, Limbažus, Mālpils, kā arī Mērsraga, Ogres, Ozolnieku, Pārgaujas, Rundāles, Salacgrīvas, Siguldas, Tērvetes, Tukuma un Vecumnieku novados. Citās teritorijās pretendēšanai uz TUA pietiktu ar 50 tūkstošu eiro investīcijām īpašumā.
Savukārt deputāts Vilnis Ķirsis (V) piedāvā variantu, ka TUA var saņemt, iegādājoties trīs īpašumus. Minimālā nepieciešamā vērtība Rīgas reģionā būtu 250 tūkstoši eiro, bet ārpus tā - 125 tūkstoši eiro.

Daļai nāksies pārskatīt cenas

Izpētot nekustamo īpašumu kompāniju "Arco Real Estate" un "Latio" datus par aktivitāti un cenām nekustamā īpašuma tirgū no pērnā gada augusta līdz decembrim, secināms, ka visvairāk šajā laikā samazinājies darījumu skaits ar dzīvokļiem jaunajos projektos un Rīgas centrā.
"Arco Real Estate" dati liecina, ka darījumu skaits ar dzīvokļiem jaunajos projektos pērn decembrī, salīdzinot ar 2014.gada augustu, kad grozījumi Imigrācijas likumā vēl nebija stājušies spēkā, sarucis par 69,4%. Novembrī gan kritums bija daudz mazāks - par 11,5%.
Atbilstoši "Latio" datiem, darījumu skaits decembrī, salīdzinot ar augustu, samazinājies par 37,4%, kritums novembrī veido 33,6%. Darījumu skaits ar dzīvokļiem Rīgas centrā atsevišķos mēnešos sarucis 15-48,5% apmērā.
Savukārt dzīvokļu cenas decembrī, salīdzinot ar augustu, mainījušās nebūtiski - sērijveida dzīvokļiem par 0,5%, Rīgas centra dzīvokļiem - par 2,5%. Dzīvokļu cenas jaunajos projektos mikrorajonos šajā laikā samazinājušās par 1,4%, bet Rīgas centrā - par 1,9%.
"Latio" klientu apkalpošanas vadītājs Aldis Riekstiņš portālam "Delfi" norāda, ka visvairāk izmaiņas TUA piešķiršanā ietekmējušas reģionus, kur nerezidentu darījumu vairs neesot vispār.
"Reģionos vienkārši nav piemērotu īpašumu, kuru vērtība sasniegtu 250 tūkstošus eiro," viņš min.
Tāpat izmaiņas ietekmējot tos kredītņēmējus, kuri Rīgā tā dēvētajos treknajos gados iegādājušies dzīvokļus, kuru vērtība sasniedza 143 tūkstošus eiro, un vēlāk varēja tos pārdot TUA tīkotājiem.
"Diezgan daudz nerezidentu vēlējās iegādāties vienu, divus dzīvokļus jaunajos projektos, savukārt vietējie varēja atbrīvoties no parādiem," skaidro Riekstiņš.
Pēc "Latio" aplēsēm darījumu skaits ar nerezidentiem sarucis par 70-80%. Joprojām notiek darījumi ar nerezidentiem, kuri nevēlas saņemt uzturēšanās atļaujas. Šādos gadījumos visbiežāk ārvalstnieki iegādājas dzīvokļus Rīgas centrā vai privātmājas Rīgas rajonā.

Vietējiem bonusi

Visvairāk par īpašumiem Latvijā pašlaik esot sarukusi Krievijas pilsoņu interese, kas saistīts gan ar situāciju Ukrainā, gan ieceri aizliegt uzturēšanās atļauju izsniegšanu Krievijas pilsoņiem vispār. "Krievijas pārstāvji to uztvēruši kā ziņu, ka atļaujas jau vairs netiek izsniegtas, un tagad pārliecināt par pretējo ir grūti - Krievijas pilsoņi izvēlas nogaidīt, kamēr situācija nomierināsies," klāsta "Latio" pārstāvis.
Vērtējot, vai dzīvokļu cenas ir samazinājušās, Riekstiņš min, ka ietekme nav tik būtiska - atsevišķi attīstītāji, koncentrējoties uz vietējo pircēju, piedāvā atlaides vai īpašus piedāvājumus, piemēram, izbūvēt virtuvi dzīvokļiem jaunajos projektos vai pazemes autostāvvietu,par ko parasti jāpiemaksā.
"Ir attīstītāji, kas domā, kā palīdzēt iedzīvotājiem ar pirmo iemaksu, piemēram, piedāvājot īri ar izpirkuma tiesībām," viņš piebilst.
Riekstiņš norāda, ka atlaides kopumā nav izteiktas, piemēram, ja dzīvokļu cena kādā projektā iepriekš sasniedza 150 tūkstošus eiro, tagad tā varbūt ir 120 tūkstoši eiro. Dzīvokļu cenas, kas ir 60-70 tūkstošu eiro apmērā, nemainās.
"Arco Real Estate" valdes loceklis Māris Laukalējs portālam "Delfi" norāda, ka visvairāk izmaiņas TUA izsniegšanā ietekmēs jaunos projektus Jūrmalā. Savukārt jaunu projektu Rīgas mikrorajonos nemaz nav tik daudz un ekspluatācijā nodotās mājas ir mazas, līdz ar to šo segmentu tas neietekmē.
Tāpat izmaiņas varētu nedaudz ietekmēt Rīgas centra ekskluzīvo jauno projektu segmentu, piemēram, kad būs pabeigts kvartāls "Centrus" Tērbatas, Dzirnavu, Blaumaņa un Krišjāņa Barona ielas krustojumā. Šādos projektos cenas arī varētu sarukt, min Laukalējs.
Savukārt Jūrmalā ir ļoti dārgi projekti, piemēram, pirmajā joslā gan jūru, kur ir augstvērtīga apdare, ideāli dabas apstākļi, un šādu projektu cenas nemainīsies, tāpat kā tās nemainījās krīzes laikā. "Šādu dzīvokļu nav tik daudz, tie savu pircēju atradīs," skaidro Laukalējs.
Vēl dzīvokļu cenas varētu samazināties tajos projektos, kur cenas iepriekš tika "pievilktas" līdz nepieciešamajiem 150 tūkstošiem eiro.

Vienā līmenī ar noziedzniekiem

Nekustamā īpašuma kompānijas, attīstītāji un būvnieki ir tie, kas aktīvi iebilst pret TUA slieksni 250 tūkstošu eiro apmērā, norādot uz uzturēšanās atļauju pircēju ietekmi uz ekonomiku.
"Arco Real Estate" valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits iepriekš žurnālistiem pauda nožēlu, ka projektu attīstītāji daudzu politiķu acīs kļuvuši par noziedzniekiem. "Uzturēšanās atļauju tīkotājus varētu saukt par politiski-ekonomiskiem bēgļiem," viņš minēja.
Tikmēr Latkovskis vērš uzmanību uz to, ka, iebrūkot Ukrainā, Krievijas galvenais aizbildinājums bija krievvalodīgo un Krievijas pilsoņu aizstāvība. Līdz ar to pat investori, kas nepiekrīt Putinam, viņa politikai, var tikt izmantoti - proti, viņu vienkārša esamība Latvijā no Krievijas puses var tikt izmantota, lai pamatotu "glābšanu".
Konceptuāli atbalstītie grozījumi Imigrācijas likumā paredz, ka valsts apdraudējuma novēršanas nolūkā TUA izsniegšana Krievijas pilsoņiem tiek apturēta uz laiku, kamēr Saeima to neatceļ. Likumprojekta otrajam lasījumam iesniegtos priekšlikumus komisija varētu izskatīt vismaz trīs sēdes.
Jau vēstīts, ka no 2014.gada 1.septembra minimālā vērtība nekustamo īpašumu pircējiem, lai tie varētu pretendēt uz termiņuzturēšanās atļauju uz laiku līdz pieciem gadiem, ir 250 tūkstoši eiro. Iepriekš termiņuzturēšanās atļauju varēja saņemt, iegādājoties vienu vai vairākus īpašumus 142,3 tūkstošu eiro apmērā Rīgā vai 71,15 tūkstošu eiro apmērā ārpus Rīgas reģiona un republikas pilsētām.