Pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā pielaides valsts noslēpumam nevar dot vieglprātīgi, brīdina Latkovskis

14.04.2015., LETA

 
Pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā pielaides valsts noslēpumam piešķiršanas grožus nevar atlaist vaļīgāk un šajā jautājumā drīzāk būtu nepieciešama daudz skrupulozāka pieeja, uzskata Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (V). Tā viņš izteicās, lūgts komentēt Valsts kancelejas direktores Elitas Dreimanes pausto viedokli par pielaides valsts noslēpumam piešķiršanas procedūru.
Dreimane cita starpā norādījusi, ka Vācijā, Spānijā, Nīderlandē, arī Igaunijā pielaides piešķiršana valsts noslēpumam ir demokrātisks process, kura laikā personai ir tiesības iepazīties ar atteikuma pamatu un ir konkrēti noteikta procedūra, kādā to var pārsūdzēt. Viņa norāda, ka vairākās valstīs to var pārsūdzēt nevis ģenerālprokuroram, bet tiesā.
Savukārt Latkovskis uzskata, ka Latvijā noteiktā pārsūdzības kārtība pielaides valsts noslēpumam atteikumam strādā. Gan pašreizējais, gan iepriekšējais ģenerālprokurors ir norādījuši, ka tie, kuri pārsūdz pielaides nepiešķiršanu, zina vai nojauš, kāpēc viņiem liegta pieeja valsts noslēpumam. Komisijas priekšsēdētājs skaidro, ka katrai valstij ir sava sistēma un viņš neredz problēmas pašreizējā kārtībā.
Politiķis norādīja, ka viņu pārsteidz fakts, ka valstī pirmā ierēdne (Dreimane) ķeras pie politiķu niķiem. Problēmas ar pielaidi valsts noslēpumam ir tikai tiem cilvēkiem, kuri nespēj to glabāt, un šādos gadījumos viņi sāk izmantot sabiedrisko attiecību kampaņu, norādīja Latkovskis.
Dreimane iepriekš vairākkārt atteikusies ierasties Satversmes aizsardzības birojā, kurš lemj par pielaidēm valsts noslēpumam, norādot, ka vēlas ierasties kopā ar advokātu.
Pašreizējā drošības situācijā, kādā atrodas arī Latvija, pielaides valsts noslēpumam piešķiršanas procedūrai ir jābūt sevišķi stingrai, nepieciešamības gadījumā izvērtēšanu veicot divas vai trīs reizes, pārliecināts Latkovskis. Viņš skaidro, ka pielaide valsts noslēpumam nav uzskatāma par cilvēktiesībām, bet gan par privilēģiju.
Ja tiktu atbalstīta publiski izskanējusī ideja atklāt avotu, no kura ir uzzināts par iemesliem pielaides nepiešķiršanai, tādā gadījumā operatīvās izmeklēšanas darbs kļūtu bezjēdzīgs. Tāpēc Latkovskis ir pret šādu ierosinājumu un piebilst, ka iestāšanās par vājākām drošības pārbaudēm ir apzināti vai neapzināti pausta pretvalstiska pozīcija.
Jau ziņots, ka SAB ir anulējis pielaidi valsts noslēpumam Dreimanei. Valsts kancelejas direktore pārsūdzēs SAB lēmumu par pielaides anulēšanu, jo procesā ir pieļauti būtiski cilvēktiesību un procesuālie pārkāpumi, kas neatbilst tiesiskas un demokrātiskas valsts principiem, informēja Ministru kabineta preses sekretāre Signe Znotiņa-Znota.
Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) informējusi, ka, arī pēc pārsūdzības procesa paliekot spēkā lēmumam par pielaides anulēšanu, plānots veikt rotāciju, Dreimanei piedāvājot citu amatu.