OECD rekomendāciju aizsegā uz priekšu virza pretrunīgus KNAB likuma grozījumus

17.02.2016., LTV Ziņu dienests

 
Likums, kas nosaka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbu, patlaban ir atvērts grozījumiem Saeimā, lai Latvija izpildītu Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jeb OECD rekomendācijas prasības. Taču šo rekomendāciju aizsegā tālāku virzību gūst arī priekšlikumi, kas rada lielu jautājumu par to patieso mērķi.

KNAB likuma grozījumu iniciators bija Valsts kanceleja. OECD rekomendācijas bijušas par KNAB neatkarības stiprināšanu un procedūru sakārtošanu direktora atstādināšanas gadījumā. Dienesta darbinieku statuss KNAB strādājošajiem nav prasīts, kā to tagad piedāvā bijušais biroja vadītājs, tagad Saeima deputāts Aleksejs Loskutovs („Vienotība”). Bažas, ka valsts dienestā esošo statuss ļaus KNAB priekšniekam vieglāk atbrīvoties no nevēlamiem padotajiem, viņš noliedz.
„Pajautājiet, [Valsts policijas priekšniekam Intam] Ķuža kungam, pajautājiet SAB direktoram, militārās izlūkošanas dienesta direktoram, vai šāda veida tiesiskais regulējums tiek izmantots, lai izrēķinātos ar cilvēkiem? Domāju, ka nē. Dienests ir dienests, nevar būt izmeklētājs uz līguma pamata,” teica Loskutovs.
Padarīt KNAB darbiniekus par dienestā strādājošajiem rosināts jau iepriekš. Tādējādi KNAB darbinieki varētu gan saņemt izdienas pensijas, gan turpināt darbu citos dienestos, gan nerastos juridiskas problēmas gadījumos, kad lietoti dienestam izsniegtie ieroči.
„Tas risks ir apstāklī, ka visi apsvērumi ir jāvērtē rūpīgi, ja mēs beidzot ņemamies šos tiesiskā statusa jautājumus sakārtot,” teica Valsts kancelejas pārstāve Ilona Kronberga. „Ministru kabineta viedoklis bija tāds, ka šāda nopietna lēmuma pieņemšanai nav jābūt steigā, jo valdība ir lēmusi izstrādāt jaunu KNAB likumu. Šis jautājums būtu jāizdiskutē,” viņa norāda. Kronberga arī uzsver – valsts dienesta likuma izstrāde šobrīd ir iestrēgusi Saeimā. Tādējādi, ja KNAB darbiniekiem šāds statuss tiks piemērots, vēl nestājoties spēkā likumam, radīsies juridiskas problēmas.
Pats KNAB direktors gan netieši atzīst – viņam tas ļautu vieglāk cīnīties arī ar nepaklausīgajiem. „Vajag piemērot vienādus kritērijus, lai nebūtu tā, ka vienā gadījumā mēs piemērojam darba attiecības, otrā – dienesta attiecības. Lai nav tā, ka divu gadu garumā divi cilvēki izmanto šo situāciju un nepilda amata pienākumus. Man kā iestādes vadītājam ir pienākums viņus turēt štatā, maksāt atlīdzību par to, ka viņi neko nedara. Šinī situācijā jāprasa tiesas piekrišana,” vērtē biroja vadītājs Jaroslavs Streļčenoks.
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas locekļi, skatot likuma grozījumus, pirms otrā lasījuma tos atbalstījuši teju vienprātīgi. Vienīgais balsojumā atturējies tās priekšsēdētājs. „Satraukumam ir pamats, jo konkrētie grozījumi vairos KNAB priekšnieka varu. Redzot tos notikumus un attīstību pēdējo gadu laikā, tiesās ir 20 procesi saistībā ar strīdiem. Šie grozījumi situācijā nepalīdzēs. Tāpēc valdība bija lēmusi, ka šādi apjomīgi grozījumi ir jāpārceļ un šādas lietas ir jāizsver rūpīgi un sabalansēti,” norāda komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis.
KNAB darbinieki atzīst, ka būtu ieinteresēti dienesta statusa piemērošanā, taču pie pašreizējās nesakārtotās likumdošanas šī iniciatīva var pārvērsties patvaļā. „OECD neredz problēmu tiesiskā regulējumā. OECD uzsver, ka problēma ir izpildītājā – Streļčenokā. Var pieņemt jebkādu regulējumu un mēs vienalga nonāksim pie tā, ka problēma ir īstenotājā,” saka KNAB Operatīvās izstrādes nodaļas vadītājs Juris Jurašs.
Par to, vai atbalstīt Loskutova priekšlikumu, plenārsēdē jālemj Saeimai otrajā lasījumā. Likumdevēji gan piebilst – šādu papildu iniciatīvu iekļaušana var aizkavēt pašu likuma grozījumu ātru pieņemšanu, ko prasīja OECD.