Naudas atmazgāšanas shēmās iesaistītajiem grib noteikt bargākus sodus

18.04.2016., LTV Ziņu dienests

 
Tieslietu Kapacitātes un kompetences trūkums kontroles un izmeklējošos dienestos un maigie tiesas spriedumi ir iemesls, kāpēc cīņa ar nelegālās naudas apriti nevedas, kā vajadzētu. Tā pirmdien, 18.aprīlī, secināja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas apkarošanas komisijas deputāti pēc attiecīgi iestāžu pārstāvju uzklausīšanas.
Parlamentārieši vienojās, ka varētu rosināt izmaiņas likumā, lai sankcijas par izvairīšanos no nodokļu nomaksas un iesaistīšanos naudas atmazgāšanā padarītu stingrākas.
Izskaust vai vismaz būtiski mazināt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas shēmas Latvijā līdz šim nav izdevies. Finanšu plūsmas caur Latvijas bankām, lai netīro naudu izķertu, analizē Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests, taču, kā raidījumā "De facto" atzina Valsts ieņēmumu dienestā (VID), skaļākās krimināllietas nav uzsāktas, pateicoties šai analīzei.
Pirmdien atbildīgajā Saeimas komisijā uzklausīja iesaistīto institūciju pārstāvjus un teju visi kā viens secināja, ka trūkst kapacitātes. Piemēram, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšnieks Viesturs Burkāns skaidroja, ka četriem darbiniekiem gadā jāapstrādā 700 ienākošie pieprasījumi par informācijas pārbaudīšanu un analizēšanu. Tomēr vēl lielāku uzsvaru viņš lika uz tiesu praksi.
"Pagājušajā gadā pret 47 personām, kuras nodarīja zaudējumus 4,6 miljonus, ir stājies spēkā 41 notiesājošs spriedums. Un no 47 personām tikai vienai personai sods ir brīvības atņemšana. Un, ko mēs redzam – tad, kad mēs aizsūtam materiālus par vienu shēmu, tā shēma tiek pārtraukta. Paiet laiciņš, tas cilvēks jau taisa divas shēmas augšā," klāstīja Burkāns.
Uz to norādīja arī Finanšu policijas, Valsts policijas un prokuratūras pārstāvji. Saeimas komisijas deputāti vienojās, ka vispirms vērsīsies Tieslietu ministrijā, un, ja tam nebūs rezultāta, rīkosies paši, lai rosinātu izmaiņas normatīvajos aktos. Proti, esot jānosaka minimālais sods, par kuru zemāks par šiem noziegumiem nebūtu iespējams.
"Mēs ciešam milzīgus zaudējumus no nenomaksātajiem nodokļiem tāpēc, ka sods, ko jūs piemērojat, nav adekvāts. Ja cilvēks ir nozadzis 100 000 eiro naudas un nespēj to atlīdzināt, viņa sods nevar būt tikai daži tūkstoši eiro," uzskata Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis ("Vienotība").
To, cik ilgā laikā šādas izmaiņas varētu tikt virzītas, un kādas tieši tās būtu, pirmdien komisijā gan vēl nevarēja pateikt.

(...)