Pelēkā zona: VID piedāvās ierobežot amatpersonu iespējas nelikumīgi tikt pie mantas

19.04.2016., LTV Ziņu dienests

 
Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir sagatavojis vairākus priekšlikumus, kā ierobežot amatpersonu iespējas nelikumīgi tikt pie naudas un mantas, izmantojot dienesta stāvokli. Dienests rosina ar likumu noteikt, ka ar VID līdzdalību Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) ir jāpārbauda amatpersonu deklarācijās pausto ziņu patiesums. Amatpersonām deklarācijās būtu jānorāda ne tikai tuvākie radinieki un laulātie, bet arī personas, ar kurām ir kopīga saimniecība. Par būtiskām mantiskā stāvokļa izmaiņām būtu jāziņo nevis gada, bet mēneša laikā.

Viens no priekšlikumiem paredz informēt KNAB par darījumiem, saņemtiem dāvinājumiem un mantojumu, kas pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas jeb 7400 eiro. Tāpat rosināts noteikt pienākumu katras valsts institūcijas vadītājam izvērtēt padotībā esošo amatpersonu deklarētās ziņas. Secināts arī, ka VID Iekšējās drošības daļa faktiski nedarbojas, jo Finanšu policijas sastāvā tiem jāķer pašiem savi kolēģi.
Pretkorupcijas eksperts Valts Kalniņš gan domā, ka vēl drakoniskākai kontrolei vajadzētu pakļaut, piemēram, ekonomisko noziegumu izmeklētājus un citus, kam īpaši augsti korupcijas riski, nosakot - tiem vispār nedrīkst būt nepārbaudāmu ienākumu avotu.
Arī līdz šim nereti ir bijuši jēgpilni priekšlikumi. Taču tie novesti līdz bezjēdzīgam rezultātam. Nav bijis politiskas gribas pa īstam cīnīties ar korupciju - ne tikai amatpersonu deklarāciju jomā.
Kā stāstījuši VID darbinieki, piemēram, Ringolds Balodis ("No sirds Latvijai"), kurš tagad Saeimā grib vadīt komisiju, kas izvērtēs, kāpēc ar korupcijas apkarošanu nav veicies, pirms tam, vadot Uzņēmumu reģistru, neesot bijis atsaucīgs fiktīvu firmu ierobežošanā.
Atbalsts pēdējos gados neesot saņemts ne no Anrija Matīsa ("Vienotība") vadītās Satiksmes ministrijas par krāpšanās mazināšanu autotirdzniecībā, ne būvniecībā no tolaik ekonomikas ministres Danas Reiznieces-Ozolas (Zaļo un zemnieku savienība). Ne arī vēl nupat no Tieslietu ministrijas (TM), kuras priekšgalā ir Dzintars Rasnačs (Nacionālā apvienība).
VID bija rosinājis TM atvieglot iespējas atlaist no darba ierēdņus, ja deklarācijā pausta būtiski nepatiesa informācija, rupji pārkāptas ētikas normas, būtiski pārkāpti nodokļu normatīvie akti. TM ieceri atmetusi atpakaļ, norādot: "nav iespējams kvalitatīvi izvērtēt piedāvātos grozījumus, (..) jo vēstulē nav ietverts pietiekošs paskaidrojums un pamatojums par grozījumu nepieciešamību, mērķi un nav izvērtēts samērīgums."
"Es neuzskatu, ja cilvēks, amatpersona, iestāde grib darīt, tad nav tas būtiskākais uz 2-5 lapām rakstīt argumentāciju, ja visi mēs paši saprotam, par ko mēs runājam. Ir skaidrs, kāpēc tas vajadzīgs. (..) Un, ja teiksim, saņemot viedokli, tiek prasīts, ka nevar viņu izvērtēt tā priekšlikuma būtību, kāpēc tas ir nepieciešams, jo pietrūkst argumentācijas, es personīgi to uzskatu kā atrakstīšanos. Es nekad kā iestādes vadītājs tādu neko nepieļautu!'' teica VID vadītāja Ināra Pētersone.
Tieslietu ministrs, jautāts par notikušo, to vērtē kā pārpratumu, kas tikšot labots. "Tas, kas ir noticis starp Finanšu ministrijas un Tieslietu ministrijas ierēdņiem, manuprāt, tā ir ļoti liela kļūda no abām pusēm, jo šie ir politiski svarīgi lēmumi un to pieņemšanai ir vajadzīgs ministru līmenis. Esmu devis šodien norādījumu, visus šos dokumentus pievienot tiem mūsu priekšlikumiem, ar kuriem mēs virzāmies valdībā pēc 15.maija."
Arī Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas vadītājs Ainars Latkovskis ("Vienotība"), kura atbildībā tostarp ir korupcijas novēršana, sola rīkoties. "Labāk darīsim sekojošo – to, ko es varu izdarīt (..). Pēc šīs intervijas es došos uz savu kabinetu, man tas prasīs pusstundu, es uzrakstīšu vēstuli Finanšu ministrei un VID direktorei ar lūgumu sagatavot šādus priekšlikumus mūsu komisijai. Nu, tas būs godīgi," teica Latkovskis.
Viens no priekšlikumiem, kas arī būtu jāapspriež, lai novērstu iespējas paslēpt korupcijas ceļā iegūto, ir skaidras naudas glabāšanas ierobežojumi amatpersonām.
"Attiecībā par skaidras naudas apjomu, ko amatpersona drīkst glabāt mājās – burkā, dārzā vai kaut kur citur. Ir jābūt kaut kādam pamatojumam – kāpēc cilvēks tur mājās 80 tūkstošus, 100 tūkstošus eiro. Ja tā ir neuzticība bankai vai kas – bet, ir jābūt kaut kādam izskaidrojumam un tad arī rodas šīs neskaidrības, rodas arī sabiedrībā šaubas par to, kamdēļ cilvēkam ir jātur mājās šādi te milzīgi uzkrājumi," teica ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.
Skaidras naudas glabāšanas uzkrājumu ierobežojumi, kas priekšlikumos šobrīd izskan, ir robežās starp 7000 un 15 000 eiro.