Koalīcija nedēļas laikā maina viedokli - par uzturēšanās atļauju pagarināšanu būs jāmaksā

21.04.2016., Latvijas Radio Ziņu dienests

 
Turpmāk, pagarinot termiņuzturēšanās atļaujas, kas izsniegtas par investīcijām nekustamajos īpašumos, uzņēmumu pamatkapitālā vai banku kapitālā, būs jāmaksā 5000 eiro. Šādas izmaiņas paredz šodien galīgajā lasījumā pieņemtie Imigrācijas likuma grozījumi.
Tikai vienas nedēļas laikā Saeimas vairākums mainījis viedokli par to, vai par termiņuzturēšanās atļauju pagarināšanu ir jāmaksā. Ceturtdien, skatot Imigrācijas likuma grozījumus galīgajā lasījumā, parlamenta deputāti atbalstīja Zaļo un zemnieku savienības deputāta Edgara Putras priekšlikumu papildināt likumu ar normu, kas noteic, ka termiņuzturēšanās atļauju īpašniekiem, kas tās saņēmuši par investīcijām nekustamajos īpašumos, banku kapitālā vai Latvijā reģistrētu uzņēmumu kapitālā, par atļaujas pagarināšanu jāmaksā 5000 eiro.
Putra lēš, ka šī samaksa ne tikai segs izdevumus, kas saistīti ar atļaujas pagarinātāju pārbaudīšanu, bet arī nodrošinās papildu ieņēmumus Ekonomikas attīstības fondā, no kura tiek finansēta Mājokļu atbalsta programmas darbība
„Pagarinot šīs termiņuzturēšanās atļaujas pēc pieciem gadiem, šīs atļaujas tiek pagarinātas automātiski, ja vien cilvēks to vēlas. Tomēr gan Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, gan Drošības policijai ir savas procedūras un ir arī izmaksas par šīm procedūrām. Tāpēc es iesniedzu šo priekšlikumu, kas paredz, ka par pagarinājumu šai termiņuzturēšanās atļaujai mēs prasām 5000 eiro. Ja termiņuzturēšanās atļaujas pagarina aptuveni 60% šo atļauju saņēmēju, šie 5000 eiro gadā budžetā dod papildus trīs līdz pieciem miljoniem eiro, kas šinī brīdī nav mazsvarīgi,” sacīja Putra.
Tikai pirms nedēļas Saeima neatbalstīja Nacionālās apvienības (NA) deputātu sagatavotu Imigrācijas likuma grozījumus, kas paredzēja ieviest 10 000 eiro lielu nodevu par termiņuzturēšanās atļauju pagarināšanu, nodošanu komisijām.
Līdzīgu priekšlikumu deputāts Imants Parādnieks (NA) bija iesniedzis arī galīgajā lasījumā skatāmajiem Imigrācijas likuma grozījumiem. Pēc Saeimas balsojuma, ar kuru tika atbalstīts Putras priekšlikums par 5000 eiro liela maksājuma noteikšanu, Parādnieks teica: “Varbūt labāk tiešām, ka ir vismaz šie 5000 eiro.”
Ceturtdien galīgajā lasījumā pieņemtos Imigrācijas likuma grozījumus Saeima skatīja aptuveni pusotru gadu. Darbs pie šiem grozījumiem, kas paredz valdībai piešķirt pilnvaras ierobežot vai apturēt termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu investoriem no trešajām valstīm, tika sākts vēl iepriekšējās Saeimas laikā.
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un pretkorupcijas komisijas vadītājs Ainars Latkovskis (“Vienotība”) gan ir pārliecināts, ka grozījumi, kas tika rosināti, reaģējot uz Krimas aneksiju, nav zaudējuši savu aktualitāti. „Tas nebūs voluntārs lēmums, bet būs balstīts uz drošības iestāžu vai Ekonomikas ministrijas iesniegtiem ziņojumiem. Tātad, ja tas apdraud drošību, drošības iestādes griežas Ministru kabinetā, un tad tas principā ir dažu stundu, dažu dienu, nedēļas jautājums, līdz sanāk Ministru kabineta sēde. Tāpat arī, ja tas kaut kādā veidā sāk apdraudēt mūsu ekonomisko attīstību vai kaitēt tai, arī, balstoties uz Ekonomikas ministrijas sniegtu atzinumu, var apturēt šo programmu,” sacīja Latkovskis.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati liecina, ka kopš 2014. gada rudens, kad tika paaugstināts slieksnis termiņuzturēšanās atļauju saņemšanai par nekustamo īpašumu iegādi, pieprasījums pēc termiņuzturēšanās atļaujām ir krietni samazinājies.