Diskusija: Uzturēšanās atļauju saņēmējus jāšķiro pēc atdeves Latvijā

05.05.2016., Latvijas Radio 1

 
Termiņuzturēšanās atļauju (TAU) saņēmējiem, kas dzīvo un veido savu biznesu Latvijā, nevajadzētu piemērot maksu par šo atļauju pagarināšanu, jo viņu pienesums valstij jau ir gana liels, intervijā Latvijas Radio radījumā “Krustpunktā” norādīja domnīcas "Certus" vadītājs, ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis un Saeimas deputāts Ainārs Latkovskis (“Vienotība”).
Komentējot diskusijas par papildus maksu par uzturēšanās atļauju pagarināšanu, Dombrovskis mudināja domā par to, cik lielā mērā varam iegūt no tā, kas pašlaik notiek Krievijā, jo uzņēmīgi cilvēki meklē vietas, kur pārcelties. Viņš norādīja uz savulaik Honkongā piedzīvo, kad no Ķīnas uz turieni pārcēlās uzņēmēji un kapitāls. “Krievijā notiekošie procesi ļauj vilkt zināmu paralēli ar to, kas notika ar Ķīnu pagājušā gadsimta 40.-50.gados. Ķīna pārdzīvoja interesantus laikus, pie varas atnāca komunisti, (..) un no Ķīnas notika bēgšana, kad vairāki uzņēmēji, kapitālisti aizbēga uz kaimiņu salu Honkongu. Un tas Honkongai deva ekonomisku izrāvienu,” stāsta ekonomists.
Iespējams, arī Latvijai vajadzētu rīkoties līdzīgi, uzņemot biznesu, kas varētu tikt pārcelts no Krievijas. Turklāt pašlaik esot notikušas būtiskas izmaiņas attiecībā uz to, kuri cilvēki meklē iespējas iegūt uzturēšanās atļaujas ārpus Krievijas: “Iespējams, tagad klientu grupa diezgan krasi atšķiras no klientu grupas, kas bija pēdējos piecus gadus. Bija augstas naftas cenas, un Krievijas oligarhi meklēja vēl vienu vietu vasaras mājai un ceļu uz Šengenu. Tagad situācija varētu nedaudz mainīties – redzam, ka tur lielā mērā ir esošā režīma opozicionāri.”
Krievijas opozicionāri uzturēšanās atļauju saņēmēju vidū gan ir mazākums, jo 80% no saņēmējiem uz vietas Latvijā neuzturas, norādīja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Ainārs Latkovskis (“Vienotība”). Latvija vairāk vēlētos, lai viņi vairāk investē uzņēmējdarbībā, ne nekustamajā īpašumā.
Tāpēc nevajadzētu piemērot vienu pieeju visiem uzturēšanās atļauju saņēmējus, papildina Dombrovskis. “Oligarham , kuram galvenais iemesls iegādāties TUA bija izmantot Šengenas zonas priekšrocības, tam pieci tūkstoši eiro par sevi un katru ģimenes locekli ir nieks,” viņš saka.
Latkovskis piekrīt, ka maksa par atļaujas pagarināšanu varētu attiecināt uz tiem, kas vienreiz bankā ieskaita lielu summu, bet ne uzņēmumu veidotājiem. “Viņš strādā visus piecus gadus, nodarbina cilvēkus un maksā nodokļus. Viņam gan būtu absurdi prasīt šos piecus tūkstošus, neiespējami,” saka Latkovskis.
Šo pienesumu varētu nodrošināt ar pienācīgu nekustamā īpašuma nodokli, bet nodrošināt, lai “tas neskartu pensionārus, kas dzīvo viņiem blakus,” uzskata Dombrovskis.
Vēstīts, ka aprīlī Saeima pieņēma grozījumus Imigrācijas likumā, paredzot, ka, atkārtoti pieprasot termiņuzturēšanās atļauju, ārzemniekam valsts budžetā būs jāsamaksā 5000 eiro.
Savukārt Valsts prezidents Raimonds Vējonis nodeva grozījumus otrreizējai caurlūkošanai, pārmetot deputātiem, ka Saeima vienlaikus nav veikusi vairāku citu likuma normu papildināšanu un pārstrādi, kas būtu nepieciešama, lai iecere būtu īstenojama. Tāpat nav paredzētas Ministru kabineta tiesības apturēt atkārtotu termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu valsts drošības vai valsts ekonomiskās attīstības interesēs.