Saeima rudenī varētu lemt par grozījumiem likumā, kas ļautu likumsargiem vienkāršāk izmeklēt krimināllietas

01.06.2016., LETA

 
Saeima rudens sesijā varētu lemt par tiesībsargājošām iestādēm ļoti svarīgajiem grozījumiem Kriminālprocesa likumā, kas ļautu likumsargiem daudz vienkāršāk izmeklēt krimināllietas.
Grozījumi Kriminālprocesa likumā ir viens no pasākumiem, kas minēts aprīlī valdības atbalstītajā Valsts policijas (VP) attīstības koncepcijā. Noziedzības apkarošanā koncepcija paredz kriminālprocesa izmeklēšanas vienkāršošanu, noziedzīga nodarījuma smagumam samērīgu izmeklēšanu, kā arī kriminālprocesa apturēšanas un izbeigšanas nosacījumu pārskatīšanu. Tam nepieciešami grozījumi Kriminālprocesa likumā, kas atbildīgajām institūcijām jāsagatavo līdz vasaras vidum.
Kriminālprocesa likumā šobrīd ir noteikts obligātuma princips "novest kriminālprocesu līdz Krimināllikumā paredzētajam krimināltiesisko attiecību taisnīgam noregulējumam", taču šobrīd policijai ir jāveic apjomīgas izmeklēšanas darbības neatkarīgi no nozieguma radītā kaitējuma, tā sabiedriskās bīstamības un pieejamiem VP resursiem. Kā teikts koncepcijā, šo prasību īstenošana neveicina efektīvu policijas resursu izmantošanu un veido pārslodzi, kas ir viens no iemesliem, kādēļ izmeklētāji atstāj darbu policijā, kā arī samazina kopējo izmeklēšanas kvalitāti. Jaunas kārtības īstenošanai papildu finansējums nav nepieciešams.
Šodien par koncepciju diskutēja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā un grozījumi Kriminālprocesa likumā bija viens no diskusijas centrālajiem tematiem. Kā uzsvēra komisijas vadītājs Ainars Latkovskis (V), tad svarīgi, lai grozījumi Saeimā tiktu iesniegti rudens sesijā un gada beigās tie varētu stāties spēkā.
VP pārstāvis Dainis Vēbers komisijā atzina, ka Kriminālprocesa likuma grozījumi darba grupā pamatā ir saskaņoti, tāpēc var prognozēt, ka Ministru kabinetā būtisku iebildumu nebūs. Grozījumi Ministru kabinetā tiks iesniegti jūlijā vai augustā, un tad tos nodos parlamentam.
Kā skaidroja Vēbers, tad grozījumi būs apjomīgi - kopumā tie skars aptuveni 50 likuma pantus. Lai arī grozījumi vēl tikai top, Vēbers atgādināja pāris apstākļus, kas būs grozījumos, piemēram, šobrīd izmeklēšanas darbības jāapraksta vairākos dokumentos, taču jaunā kārtība paredzēs, ko to varēs izdarīt vienā dokumentā. Tāpat procesa virzītājs varēs izlemt, vai lietā ir nepieciešama ekspertīze. Šobrīd ekspertīzes ir obligātas un to veikšana aizņem laiku. No likuma tiek piedāvāts izslēgt kriminālprocesa reģistru, jo tāda ārvalstīs nemaz nav, tāpat, ja izmeklētājs konstatēts, ka lieta ir "tumša", tad to varēs apturēt.
Ar šādiem grozījumiem samazināsies birokrātija un tiks ietaupīts laiks izmeklēšanai. Šādi grozījumi, piemēram, labi darbotos, izmeklējot zādzības un dzērājšoferu pastrādātos noziegumus, un par sodu šādiem pārkāpējiem tiktu izlemts pāris dienu laikā.

VP attīstības koncepciju Ministru kabineta komiteja atbalstīja vēl 2014.gadā, taču ilgāku laiku tai nebija virzības. Valdība to atbalstīja tikai šogad aprīlī.