Latkovskis:
Rimšēviča un ABLV Bank lietā jālūdz FIB un Eiropas institūciju
palīdzība
20.02.2018., LETA
Latvijas Saistībā ar Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča
lietas izmeklēšanu, kā arī ar pārbaudi par "ABLV Bank" Latvijai
jālūdz palīdzība ASV Federālās izmeklēšanas birojam (FIB) un
Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai jeb "Olaf", sacīja
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas
komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (V).
Ņemot vērā, cik liela uzmanība šīm lietām ir pievērta
Rietumvalstīs un kādu iespaidu tās var atstāt uz Latviju,
politiķis uzsver, ka gan Rimšēvica lieta, gan ASV puses veltītie
pārmetumi "ABLV Bank" ir jāizmeklē ātri un profesionāli. Ja
nepieciešams, valdībai jāpiešķir papildus līdzekļi izmeklētāju,
operatīvo darbinieku un prokuroru darbam, tajā skaitā
virsstundām, norāda Latkovskis.
Korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs pauž bažas, ka
minēto lietu savlaicīga neatrisināšana var atstāt negatīvu
ietekmi uz Latvijas reputāciju un kredītreitingu. Tāpēc Latvijai
ir jāparāda, ka tā ir ieinteresēta ātrāk nonākt pie risinājuma,
ko raitāk ļautu sasniegt FIB un "Olaf" iesaistīšanās šajā
procesā, skaidro politiķis.
Jau vēstīts, ka Rimšēvičs tiek turēts aizdomās kriminālprocesā
pēc Krimināllikuma normas par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu
lielā apmērā. Kā paziņojis KNAB priekšnieks Jēkabs Straume,
konkrētajā kriminālprocesā figurē divas personas - augsta
Latvijas Bankas amatpersona un kāda fiziska persona, bet kukuļa
apmērs esot vismaz 100 000 eiro.
Rimšēvičs brīvdienās tika aizturēts un pirmdien pēc atbrīvošanas
žurnālistiem teica, ka neatzīst savu vainu un šodien preses
konferencē sniegs plašākus komentārus. Savukārt "Norvik bankas"
lielākais akcionārs Grigorijs Guseļņikovs intervijā aģentūrai AP
paziņojis, ka Rimšēvičs gadiem ilgi izspiedis kukuļus no viņa
vadītās kredītiestādes. Guseļņikovs arī sīkāk apraksta, kā tas
esot noticis.
Jau vēstīts, ka ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu
apkarošanas institūcija ("FinCEN") iepriekš paziņojusi, ka plāno
noteikt sankcijas "ABLV Bank" par naudas atmazgāšanas shēmām.
Tāpat "ABLV Bank" vadība esot līdz 2017. gadam izmantojusi
kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties
novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus
savām augsta riska darbībām, norāda "FinCen".
Savukārt bankas pārstāvji apgalvo, ka "ABLV Bank" un tās
darbinieki nekad nav devuši kukuļus amatpersonām, tādēļ "FinCEN"
paziņojumā paustais bankai ir pilnīgi nepieņemams. Banka arī
vērsīsies tiesībsargājošās iestādēs, lūdzot pārbaudīt iespējamu
bankas nomelnošanu.

|