Atrodiet vairāk nekā četras atšķirības

(22.12.2007.) 20. decembrī iepriekšējā, no četrām partijām sastāvošā valdošā koalīcija pašapstiprinājās esošajā sastāvā un nodēvēja sevi par jaunu valdību, lai gan nedz premjerministra Ivara Godmaņa sastādītajā darba programmā 100 pirmajām darba dienām, nedz personāliju ziņā šī valdība gandrīz tikpat kā neatšķiras no iepriekšējās, kuru vadīja Aigars Kalvītis. Gadījumā, ja kāds izdomātu nolikt blakus jaunā un vecā ministru kabineta bildes, viņš tajā atrastu tikai četras atšķirības, neskaitot atsevišķu ministru pārcelšanos no vieniem posteņiem uz citiem.

Šāda notikumu attīstība arī bija prognozējama, jo jau no paša sarunu par jaunas valdības veidošanu sākuma kļuva skaidrs, ka apgalvojumi par centieniem iesaistīt koalīcijā visas piecas par labējām dēvētas partijas (šāda definīcija ir analfabētiska, jo partijas labējo vai kreiso ievirzi nenosaka nacionālais sastāvs, to nosaka galvenokārt attieksme pret ekonomisko jautājumu risināšanu), kā arī izteikumi par sabiedrības uzticības atgūšanu ar darbiem ir domāti tikai un vienīgi vēlētājiem. Realitātē Ivars Godmanis kā sarunu vadītājs imitēja aktīvu darbību, vienlaikus izdarot visu iespējamo, lai saglabātu četru partiju koalīciju un varētu turpināt līdzšinējo darba stilu.
Ļoti vienkāršoti skaidrojot, attieksme pret iespējamo piekto koalīcijas partneri, partiju Jaunais laiks, sarunu laikā bija nevis kā pret līdzvērtīgu partneri, bet kā pret darba ņēmēju, kurš ieradies pie darba devēja. Savukārt pēdējais attiecīgi izvirza savus noteikumus, kuri ne ar ko neatšķiras no iepriekšējās valdības darba pamatprincipiem. Pēc šāda principa politikā nav iespējams vienoties par kopīgi darāmiem darbiem un savā ziņā varu pat piekrist kolēģim Mārim Kučinskim, kurš izteicās, ka JL nevēlas strādāt. Kolēģis vienīgi aizmirsa piebilst, ka JL nevēlas strādāt pēc esošās, sabiedrības uzticību zaudējušās shēmas, bet gan vēlas strādāt, lai veidotu tiesisku valsti un iespējami efektīvāk izietu no ekonomiskās krīzes. Diemžēl abi šie vitāli svarīgie jautājumi vecajai – jaunajai koalīcijai primāri ir tikai vārdos.
Iespējamās darbības situācijas normalizēšanai, par prioritātēm darbos izvirzot tiesiskumu un ekonomikas stabilizēšanu, kā arī sociālo jautājumu risināšanu, bija vairākas. Vispirms jau bija iespējamas piecu potenciālo valdības veidotāju partiju savstarpējās sarunas uz vienlīdzīgiem principiem. Diemžēl tā nenotika un šobrīd Latvijā joprojām nav valdības ar jauniem cilvēkiem, principiem un profesionāļiem – vienalga, partejiskiem vai bezpartejiskiem. Tāpat bija iespējams premjera postenī aicināt bezpartejisku cilvēku, un sākt valdības veidošanu no baltas lapas, jo dažu deputātu vēlme Ziemassvētku brīvdienas pavadīt ārzemēs šajā gadījumā nevarētu būt šķērslis pilnvērtīgām sarunām.
Pastāvēja vēl arī citi varianti, taču no visām iespējām tika izvēlēta pati sliktākā – veidot iepriekšējās valdības klonu. Faktiski esošā koalīcija izvēlējās nevis mainīt sava darba pamatprincipus, bet gan maskēt tos ar skaistākiem vārdiem iepriekšējās vienaldzības vietā. Šāda rīcība neatstāj citu iespēju, kā atbalstīt referenduma par izmaiņām Satversmē sarīkošanu, lai būtu iespējamas ārkārtas vēlēšanas. Diemžēl tas ir atlicis vienīgais ceļš, kā vēlētājiem realizēt Satversmē noteikto principu, ka Latvijas valstī suverēnā vara pieder tās tautai.

Ainars Latkovskis