Latkovskis: Jāatrod veids, kā Krieviju starptautiski izolēt

24.02.2022., LETA

 
Reaģējot uz Krievijas uzbrukumu Ukrainai, ir jāatrod veids, kā Krieviju starptautiski izolēt gan ekonomiski, gan politiski, gan diplomātiski, uzsvēra "Jaunās Vienotības" (JV) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāts, komisijas bijušais priekšsēdētājs Ainars Latkovskis.
Politiķis vērsa uzmanību Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) paustajam, uzsverot, ka ir pilnīgi pareizi, ka premjers prasa sākt NATO dalībvalstu konsultācijas atbilstoši alianses līguma 4.pantam.
Latkovskis uzsvēra, ka šajos apstākļos nešaubās par NATO vienotību, tāpat pēc Vladimira Putina veiktās divu bandītu "republiku" atzīšanas vienotu atbildi ar sākotnējo sankciju noteikšanu sniedza Eiropas Savienība (ES), tajā skaitā arī Vācija.
Ļoti svarīga ir ES ātra un stingra reakcija šajā situācijā un sankcijām ir jābūt visaptverošām, jo Putina režīms izraisījis, visticamāk, lielāko karadarbību Eiropā kopš Otrā pasaules kara, akcentēja JV frakcijas vadītājs.
Politiķis uzsvēra, ka Latvijā ir jābloķē Krievijas televīziju kanāli, tāpat jābūt gataviem uz kiberuzbrukumiem. Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija "Cert.lv" un Latvijas valsts citas iestādes jau labu laiku apzinās šo risku un jācer, ka būs iespējas nosargāt vitāli svarīgās datu bāzes, kas svarīgas valsts funkcionēšanai, pauž Aizsardzības komisijas deputāts.
Tāpat jārēķinās ar propagandas un dezinformācijas kampaņu iespējām un Krievijas režīma puses, un tagad redzams, ka vairāki antivakseri pēkšņi ir pārvērtušies par "ekspertiem" par Krievijas krīzi. Tas tikai apstiprina pieņēmumu, ka šie cilvēki apzināti tika izmantoti pret vakcinēšanos kā Krievijas ierocis pret mūsu valsti, pauda Latkovskis. Tiem politiķiem, kuri aizstāv un nenosoda agresiju pret miermīlīgu Ukrainu, "ir jāpazūd vēstures mēslainē", uzsvēra JV frakcijas vadītājs. Šādi politiķi, kuri aizstāv Krievijas agresiju pret Ukrainu, ir "morālie kropļi", sacīja Saeimas deputāts.
Latkovskis vērsa uzmanību, ka gan no ASV, gan citiem sabiedrotajiem valsts vadība un drošības iestādes iepriekš saņēma vairāk informācijas, nekā bija publiski pieejams, tāpēc Krievijas uzbrukums nav pārsteigums.
NATO līguma 4.pants nosaka, ka dalībvalstis kopīgi apspriedīsies jebkurā brīdī, kad vien, pēc jebkuras no dalībvalsts uzskatiem, būs apdraudēta jebkuras dalībvalsts teritoriālā integritāte, politiskā neatkarība vai drošība.
Kā ziņots, ceturtdienas rītā Krievija sāka militāru uzbrukumu Ukrainai. Putins ceturtdien teica runu Krievijas telekanālā "Rossija-24", paziņojot, ka Krievija ir sākusi "militāru operāciju" Ukrainā. Īsi pēc tam televīzijas kanāls '"Doždj" vēstīja, ka no dažādām Ukrainas pilsētām, tostarp no Kijevas, pienāk ziņas par sprādzieniem. CNN, atsaucoties uz Ukrainas Iekšlietu ministriju, ziņoja, ka sprādzieni Kijevā esot raķešu triecieni.
"Valsts robežai uzbrucis Krievijas karaspēks no Krievijas un Baltkrievijas," teikts Ukrainas robežsardzes paziņojumā. Uzbrukums notiek Luhanskas, Sumu, Harkovas, Čerņihivas un Žitomiras apgabalos, kā arī no okupētās Krimas. Ukrainas vēstnieks ANO Serhijs Kisļica aicinājis Drošības padomi darīt visu, lai apturētu karu pret viņa valsti.