Latkovskis: Nepieciešama jauna ilgtermiņa politika bēgļu jautājumos

31.05.2022.

 
Bēgļu no Ukrainas ierašanās Latvijā ir radījusi sava veida bēgļu krīzi, jo mūsu valstī šie jautājumi līdz šim ir risināti galvenokārt situatīvi un joprojām nav izstrādāta ilgtermiņa politika bēgļu uzņemšanas jautājumā.
Ilgtermiņa politikas neesamība, savukārt, ir skaidrojama ar to, ka iepriekš ir valdījis viedoklis, ka tādi bēgļi, kuri meklē patvērumu Latvijā, bēgot no reāla kara šausmām, pie mums tikpat kā neierodas un nav arī gaidāmi. Galvenokārt šāds viedoklis bija izveidojies tādēļ, ka vairākums to cilvēku, kas ieradās Latvijā iepriekš, faktiski bija ekonomiskie imigranti, kuri mūsu valsti uzskatīja tikai par starpposmu ceļā uz labklājīgākajām tā sauktās vecās Eiropas valstīm, un neplānoja nedz aizkavēties Latvijā, nedz iekļauties tās darba tirgū. Tāpat lielākā daļa no viņiem nāca no reģioniem ar Latvijai svešu kultūru un tradīcijām, un pielāgoties vietējiem apstākļiem un prasībām šie cilvēki nebija gatavi.
Abu šo iemeslu dēļ Latvijas valsts vairījās no šādu cilvēku uzņemšanas, un arī viņi paši īpaši neilgojās šeit palikt. Tāpat šo nosacīto bēgļu skaits nekad nav bijis īpaši liels, kā rezultātā Latvijai pilnībā pietika ar esošo infrastruktūru ieceļotāju uzņemšanai, bet ja ar to izrādījas par maz, tad īslaicīgas papildu nepieciešamības tika apmaksātas no valsts budžeta, tostarp šiem mērķiem piesaistot Eiropas Savienības līdzekļus.
Tikmēr Krievijas iebrukums Ukrainā ir novedis pie pavisam citas situācijas. Latvijā patvērumu vairāk nekā pamatotu iemeslu dēļ meklē cilvēki no mums labi zināmas un draudzīgas valsts. Ar šim cilvēkiem mums nav nekādu kultūras pretrunu, un viņu vairākums ir gatavi palikt Latvijā, tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams, kā arī strādāt, lai paši nopelnītu sev iztiku. Līdztekus cilvēciskajam šajā gadījumā ir arī cits būtisks aspekts – ļoti ticams, ka daļa no viņiem, it īpaši gadījumā ja karadarbība Ukrainā ieilgs, paliks šeit uz pastāvīgu dzīvi, kas mūsu valstij nāks tikai par labu, ņemot vērā, ka mums daudzās profesijās trūkst darbaroku. Attiecīgi arī līdzekļi, kurus valsts būs ieguldījusi bēgļu uzņemšanā, atmaksāsies ar uzviju.
Tajā pat laikā lielais bēgļu no Ukrainas skaits (tādu Latvijā ir ieradies vairāk par 30 tūkstošiem) mūsu valsti jau ir novedis pie sava veida krīzes. Daudzi no jautājumiem, kas saistās ar liela skaita bēgļu ilgāku atrašanos mūsu valstī, nav sakārtoti, jo tie nekad nav bijuši aktuāli. Trūkst atbilstošas infrastruktūras, līdzekļi tiek piešķirti tikai īstermiņā, katru reizi pagarinot to piešķiršanu, u.c., kas viss kopā sadārdzina bēgļu uzņemšanu, kā arī rada daudz neskaidrību un arī problēmu, tajā skaitā arī cilvēkiem, kuriem mēs cenšamies palīdzēt. Dažos gadījumos, tajā skaitā Valmieras, Cēsu un Kuldīgas novados, pašvaldības pašas veiksmīgi risina radušās problēmas, tomēr daudz biežāk tās tiek pāradresētas valstij.
Lai novērstu problēmas, mums ir nepieciešams pārskatīt līdzšinējo politiku bēgļu jautājumā. Ir savstarpēji jāvienojas, ka noteiktās situācijās mēs esam gatavi kā uzņemt Latvijā lielāku skaitu bēgļu, tā integrēt viņus mūsu sabiedrībā.
Ir skaidri jāpasaka no kādām valstīm un reģioniem mēs esam gatavi pieņemt bēgļus un kādiem kritērijiem (gatavība pieņemt mūsu kultūru, apgūt latviešu valodu, iekļauties darba tirgū) šiem cilvēkiem ir jāatbilst. Saprātīgas nostājas izstrāde mums ļaus kā uzlabot bēgļu uzņemšanas kvalitāti, tā racionalizēt izdevumus, tostarp izveidojot šādiem gadījumiem paredzētu un atbilstīgu infrastruktūru. Tāpat šādas politikas izstrāde būs ilgtermiņa ieguldījums mūsu valsts nākotnē.