Trūkst nevis līdzekļu, bet vēlmes

25.04. 2008. No šī gada 16. aprīļa līdz 15. maijam Latvijas vēlētāji ar parakstiem var paust savu atbalstu likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts pensijām””. Vienlaikus daudziem nav īsti saprotams, kāda ir iecerēto grozījumu būtība, tādēļ nepieciešams īss skaidrojums.

Grozījumu būtība ir likumā “Par valsts pensijām” noteikt, ka līdz 2009. gada beigām personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir līdz 20 gadiem, tiks piemērots koeficients - 3, personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir no 21 līdz 30 gadiem, tiks piemērots koeficients – 3,5, personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir no 31 gada līdz 40 gadiem – 4, personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir 41 gads un vairāk gadu – 4,5. Koeficients tiek reizināts ar valsts noteikto sociālā nodrošinājuma pabalstu, kas ir 45 lati. Tātad, ja jūsu darba stāžs ir no 21 līdz 30 gadiem, jūsu pensija būs vismaz 157 lati un 50 santīmu, bet ja jūsu apdrošināšanas stāžs ir no 31 gada līdz 40 gadiem, tad pensijai jābūt ne mazākai kā 180 latu, un visbeidzot personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir 41 gads un vairāk gadu, pensija būs 202 latu un 50 santīmu.

Diemžēl virkne valdošās koalīcijas pārstāvju un jo īpaši premjers Ivars Godmanis nodarbojas ar demagoģiju, sakot ka gadījumā, ja tiks pieņemti ieteiktie likuma grozījumi, sabruks Latvijas lieliskā pensiju sistēma. No šādiem izteikumiem izriet, ka Latvijas pensiju sistēma ir laba, godprātīga un taisnīga, taču jāšaubās, vai atradīsies daudz pensionāru, kuri šo sistēmu par tādu atzīs – Latvijas pensiju sistēma ir netaisnīga, un arī tas vēl ir maigi teikts. Šī iemesla dēļ sistēmā ir nepieciešamas reformas un konkrētie likuma grozījumi tādas piedāvā.

Valdībā aprēķināts, ka gadījumā ja tiks pieņemti grozījumi likumā Par valsts pensijām, no budžeta gadā papildus būs nepieciešami 230 miljoni latu. Tiek apgalvots, ka šādu līdzekļu valstij nav, taču arī šis apgalvojums ir melīgs. Vispirms jau šī gada sociālajā budžetā ir paredzēts 130 miljonu latu pārpalikums, kas tā vietā, lai tiktu godprātīgi izmaksāts pensionāriem, nez kādēļ ir iekļauts valsts pamatbudžetā, kur tiks izmantots dažādu ministriju un birokrātu tēriņiem. Šos 130 miljonus latu ir nepieciešams izmantot tam mērķim, kādam tos paredzēja nodokļu maksātāji – pensiju izmaksām.

Vēl viena interesanta nianse – valdībai šobrīd ir problēmas ar pievienotās vērtības nodokļa iekasēšanu – šī gada pirmajā ceturksnī naudas iekasēts par 12% mazāk, nekā plānots. Savukārt kas attiecas uz sociālo nodokli, tad valstij samaksātās summas ir lielākas, nekā iepriekš bija cerējuši budžeta sastādītāji. Lieki piebilst, ka virsnormas sociālais nodoklis kārtējo reizi tiek novirzīts nevis adresātiem, bet gan dažādu ministriju un valsts iestāžu tēriņiem.

Tomēr gadījumā, ja budžets atbilstu visām prognozēm, atliktu vēl 100 miljoni latu, un arī ar to atrašanu valdībai nevar būt grūtības. Šobrīd valsts sociālajā budžetā ir uzkrāts gandrīz miljards latu (977,3 miljoni), kas ar Valsts kases starpniecību ieguldīti depozītos. Vidēji peļņas procenti gadā no šādiem ieguldījumiem ir 5-6% robežās. Laikā, kad inflācija stabili turas divciparu skaiļa robežās, notiekošais nozīmē tikai to, ka sociālajā budžetā uzkrātā nauda kļūst aizvien mazvērtīgāka. Tā vietā lai izmaksātu šos līdzekļus cilvēkiem, kas sava darba mūža laikā ir nodrošinājuši valsts attīstību un izaudzinājuši jauno paaudzi, valdība sēž uz naudas kā suns uz siena kaudzes, un izliekas neredzam, ka siens jau sācis pūt.

Valdībai tātad ir visas iespējas izmaksāt pensijas, atbilstoši iecerētajiem likuma grozījumiem, trūkst vienīgi vēlēšanās. Novelt ministriju un birokrātu papildus tēriņus uz pensionāru pleciem taču ir vienkāršāk, nekā dzīvot atbilstoši saviem līdzekļiem. Lai novērstu šādu stāvokli, ir nepieciešams parakstīties par likumā “Par valsts pensijām”. Pretējā gadījumā situācija nemainīsies. Bet ka vēlētāju parakstiem ir spēks, liecina fakts, ka Saeimā jau ir izveidota Pensiju reformu apakškomisija. Pagaidām tā uzklausa ierēdņus, ražo papīrus un nogaida, cik liela būs pilsoņu aktivitāte konkrētajā jautājumā. Gadījumā, ja referendumam nepieciešams parakstu skaits netiks savākts, apakškomisija klusi izklīdīs, taču ja vēlētāju aktivitāte būs pietiekama, tai nāksies sākt darbu.

Ar parakstu paužot savu atbalstu likuma grozījumiem, mēs faktiski atbalstām ja ne ideālu, tad vismaz daudz taisnīgāku pensiju sistēmu, nekā patlaban pastāvošā. Jāšaubās, vai kāda valdība pēc 2009. gada uzdrošināsies atgriezties atpakaļ pie vecās kārtības. Tāpat mēs atgādinām pie varas esošajiem, ka patiesā vara Latvijā pieder nevis saujiņai augstprātīgu politikāņu, bet vēlētājiem. Rūpēties par vēlētāju vecāko paaudzi ir valsts pienākums, un tai ir jānodrošina, ka ikviena cilvēka darba mūžs Latvijas pensiju sistēmā beidzot tiek novērtēts. Un to visu mēs varam apliecināt ar savu parakstu vēlēšanu iecirknī.

Ainars Latkovskis