Kā valdība "rūpējas" par pensionāriem

20.06. 2008. Latvijas premjerministrs Ivars Godmanis regulāri apgalvo, ka valdība centīgi strādājot, lai uzlabotu pensionāru dzīves apstākļus. Premjeru acīmredzami nemulsina fakts, ka pensiju pieticīga indeksācija ir jau paredzēta likumā, tāpat I. Godmanis acīmredzmot uzskata, ka Latvijas iedzīvotājiem nekas nav zināms par statistiku, jo pēdējā uzskatāmi liecina – Latvijā, kur ir lielākā inflācija visā Eiropā, ne tikai Eiropas Savienībā, ir pašas zemākās pensijas Baltijas valstīs.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, pagājušā gada ceturtajā ceturksnī Latvijā tās bija vidēji 124,30 lati, Lietuvā – 127,90 lati, bet Igaunijā – 168,67 lati. Tāpat statistika rāda, ka 27% Latvijas pensionāru pagājušā gada beigās saņēma summu, kas ir mazāka par 100 latiem mēnesī, bet 60% pensijas vecuma iedzīvotāju pensija bija robežās no 100 līdz 150 latiem. Realitātē 87% Latvijas pensionāru saņēma summu, kas nepārsniedz 150 latus un tātad ir mazāka par iztikas minimumu, kas šī gada maijā pēc CSP aprēķiniem vienam iedzīvotājam sasniedza 159,55 latus.

Statistika bezkaislīgi uzrāda arī vēl citu tendenci. Tā Lietuvā tikai 6,5% pensionāru saņem pensijas, kas, pārvēršot latos, ir mazākas par 100 latiem, bet robežās no 100 līdz 150 latiem pensijas saņem 54,5% lietuviešu pensionāru. Savukārt Igaunijā tikai 7% pensionāru saņem pensijas, kas ir mazākas par 135 latiem, savukārt pensijas, mazākas par 157 latiem saņem tikai 29% igauņu pensionāru. Vēl jāpiebilst, ka no pensijas 150 latiem līdz 200 latiem saņem 8,8% latviešu pensionāru, 30% lietuviešu pensionāru un 64% igauņu pensionāru (no 157 līdz 202 latiem), bet pensijas virs 200 latiem – 3,8% latviešu pensionāru, 8,5% lietuviešu pensionāru un 7% igauņu pensionāru.

Varētu domāt, ka pastāv kādas būtiskas atšķirības sociālās apdrošināšanas iemaksu ziņā, vai vēl kādos citos rādītājos, taču tādu faktiski nav. Latvijā sociālajai apdrošināšanai tiek maksāti 33,09%, no kuriem 20 % ir iemaksas pensiju kapitālam, Igaunijā sociālais nodoklis tāpat ir 33%, no kuriem 13% aiziet medicīniskajai apdrošināšanai, bet 20% - pensiju nodrošināšanai, bet Lietuvā nodoklis ir 30,7%, no kura pensiju sociālā apdrošināšana iegūst 23,85% -  nedaudz vairāk, tomēr jāņem vērā, ka Lietuvā ir zemākā vidējā alga Baltijas valstīs – 594 eiro pagājušā gada beigās, salīdzinot ar 635 eiro Latvijā un 784 eiro Igaunijā. Lai kopaina būtu pilnīga, jāpiebilst, ka Latvijā un Lietuvā uz vienu pensionāru ir 2,5 strādājošie, kamēr Igaunijā situācija ir jūtami labāka – 3,6 strādājošie.

Interesanti, ka Lietuvā un Igaunijā negrasās rīkot referendumus par izmaiņām pensiju sistēmās, un šo valstu valdībām, atšķirībā no I. Godmaņa kabineta, nenākas drudžaini klāstīt pilsoņu vecākajai paaudzei, cik ļoti tās par viņiem rūpējas. Vienlaikus gan Latvijas valdība rīkojas pēc principa, ka vecākā paaudze ir aitu bars, kas ticēs visam, ko stāsta un neiedomāsies salīdzināt kaut vai Latvijas un mūsu tuvāko kaimiņu staitistikas rādītājus. Realitātē valdības rīcība ir tikai iepriekšējo gadu politikas turpinājums, kad uz pensionāru rēķina tiek lāpīta valdošo neizdarība un rijība, veidojot valsts budžetu. Tā ir ciniska politika un acīmredzams nicinājums pret to cilvēku paaudzi, kura strādājusi vēl padomju varas gados.

Latvijas tuvākajās kaimiņvalstīs, kuru vēsturiskā un ekonomiskā situācija ir vairāk vai mazāk līdzīga stāvoklim Latvijā, valdības neliek pensionāriem kārt zobus vadzī, atsaucoties uz nepieciešamību uzkrāt līdzekļus nākošajām paaudzēm, bet patiesībā tos tērējot savām šodienas vajadzībām. Arī pensiju sadalījums ir daudz racionālāks, un nav neviena iemesla, kas liegtu tāpat rīkoties arī I. Godmaņa valdībai. Tikai tukšu runu vietā tad nepieciešami reāli darbi, bet uz tiem valdība acimredzami nav spējīga, ja vien netiek piespiesta pie sienas.

Ainars Latkovskis