Latvijai šobrīd nav iemeslu lata devalvācijai

(03.03.2009.) Aizvien biežāk izskan viedoklis par iespējamo lata devalvāciju kā glābiņu, ja ne no visām, tad ļoti daudzām valsts finanšu problēmām. Šo ideju aktīvi lobē vairāku uzņēmējdarbības nozaru pārstāvji, apgalvojot, ka šādi tiks celta Latvijas preču konkurētspēja eksporta tirgos, jo gandrīz visi mūsu kaimiņi vai nu jau ir devalvējuši savas nacionālās valūtas, vai arī pakāpeniski to dara. Attiecīgi – devalvējot lata vērtību, palielināsies Latvijas preču konkurētspēja ārvalstīs, kas dos papildus ieņēmumus, utt. Tāpat tiek norādīts, ka no nacionālās valūtas devalvācijas nav izdevies izvairīties nevienai valstij, kura nonākusi Latvijai līdzīgā situācijā. Tāpēc labāk to darīt ātrāk, jo vēlāk būs vēl sāpīgāk.

Kas attiecas tieši uz uzņēmējdarbību, tad ir arī otrs aspekts – lielāko daļu pārstrādes rūpniecības izejvielu, energoresursu vai preču veikalu plauktiem tāpat nāksies iegādāties valūtā, kas nozīmēs ievērojamu izdevumu palielināšanos. Laikā, kad praktiski visi ārvalstu tirgi Latvijas precēm ir slēgti – patēriņš krasi krītas visur pasaulē, ilgākā laika posmā valūtas devalvācijas radītie zaudējumi, visticamāk, izrādīsies lielāki, nekā pirmā mirkļa ieguvums. Bez detalizētiem aprēķiniem, par pamatu ņemot reālās, nevis iepriekšējo valdību pārspīlēti optimistiskās ekonomisko rādītāju prognozes, kā arī šo aprēķinu saprotamas un detalizētas izskaidrošanas, runas par lata devalvāciju nav nekas cits kā teorētiska tālas nākotnes varbūtība.

Ne mazāk svarīgi, ka cietēji no šāda iespējamā soļa vispirms jau būs tie divsimt tūkstoši Latvijas ģimeņu, kuras ņēmušas hipotekāros kredītus eiro valūtā, jo lata vērtībai krītoties tām par mājokļiem nāksies maksāt ievērojami vairāk nekā līdz šim. Ja ņem vērā, ka katra desmitā mājsaimniecība jau tagad nespēj šos kredītus nomaksāt, lata devalvācijas gadījumā situācija kļūs vienkārši katastrofāla.

Šī iemesla dēļ neliela atkāpe. Viens no Valda Dombrovska valdības uzdevumiem, ja viņu kā premjeru apstiprinās Saeimas vairākums, būs arī attiecību starp bankām un kredītņēmējiem sakārtošana. Latvijā ar iepriekšējo valdību svētību ir izveidojusies situācija, kad banku sektors darbojas kā valsts valstī, bet valdības teikto tikai „pieņem zināšanai”. Valdībai, neatkarīgi no lata perspektīvām, nāksies iespējami ātrāk risināt gan kredītņēmēju tiesību aizsardzības jautājumus, pieņemot atbilstošus likumu grozījumus, kā arī izvērtējot banku darbības šo sfēru uzraugošo institūciju reālās rīcības atbilstību likumos noteiktajām funkcijām. Ir nepieciešama arī programma īslaicīgās grūtībās nonākušo kredītņēmēju atbalstam, pie kam ar obligātu nosacījumu, ka runa ir tikai par vienīgo mājokli bez liekas greznības, piemēram, ne vairāk par divistabu dzīvokli trim, četriem cilvēkiem. Valsts finanšu iespējas iepriekšējo valdību centienu rezultātā, protams, ir ierobežotas. Tāpat visiem nodokļu maksātājiem nav jācieš daļas sabiedrības dēļ, taču atbilstošu likumu sakārtošana un vienošanās ar bankām par turpmākās rīcības skaidrām vadlīnijām – tas ir valdības pienākums.

Līdz ar to lata devalvācija ir iespējama tikai ar nosacījumiem, ka 1) nebūs nekādu šaubu, ka šāds solis nodrošinās kā īstermiņa, tā ilgtermiņa attīstību vai vismaz apturēs ekonomisko lejupslīdi, 2) tiks maksimāli ņemtas vērā arī kredītu tirgus dalībnieku, vispirms jau mājsaimniecību, intereses. Pašlaik šāds solis nav nepieciešams, jo dažu tautsaimniecības nozaru nenoteiktu nākotnes perspektīvu vārdā nevienam nav tiesību riskēt ar valsti kopumā. Tā vietā mums maksimāli jāizmanto ārvalstu aizņēmumi un jāpaļaujas pašiem uz sevi.

Ainars Latkovskis