Gaisma nepatikšanu tuneļa galā

A. Latkovskis (Saeimas deputāts, „Vienotība”).

15.05.2010. Nesen publiskotie statistikas dati par pēdējo mēnešu tendencēm Latvijas ekonomikā uzskatāmi liecina, ka beidzot ir parādījusies ilgi gaidītā gaisma tuneļa galā, jo ekonomiskā lejupslīde ir ne tikai apstājusies, bet daudzos rādītājos vērojama arī izaugsme.
Viens no būtiskākajiem parametriem, ar kuru tiek saistītas galvenās cerības uz ekonomikas atjaunošanos, eksporta apjomi, atbilstoši statistikas datiem, ir palielinājušies trīs ceturkšņus pēc kārtas, sasniedzot pirmskrīzes līmeni. Tāpat ir sācis palielināties investīciju daudzums, kas kritās visu 2008. gadu un 2009. gada pirmos trīs ceturkšņus. Gadījumā, ja Latvijas iepriekšējā ekonomiskā „izaugsme” būtu bijusi balstīta uz eksportspējīgajām nozarēm, tad šobrīd jau varētu apgalvot, ka krīze ir aiz muguras un valstī sākusies ekonomiskā izaugsme..
Par gaismu tuneļa galā liecina arī fakts, ka pirmo reizi kopš 2007. gada 4. ceturkšņa ekonomikas apjoms ir pārstājis kristies un pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem uzrādījis nelielu pieaugumu 0,3% apmērā. Tāpat Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sniegtā informācija liecina, ka aprīlī ieņēmumu plāns ir pārpildīts. Kopumā pagājušajā mēnesī valsts budžetā ienāca 353,4 miljoni latu, kas ir par 13% vairāk nekā tika plānots. Jāatgādina, ka pateicoties progresam, Latvijas valdībai un parlamentam nākošajā gadā acīmredzami nāksies samazināt budžeta izdevumus par ievērojami mazāku summu, nekā starptautiskajiem aizdevējiem solītie 500 miljoni latu.
Vienlaikus jāatceras, ka ekonomiskās atjaunošanās atsākšanas dēļ nedrīkst ieslīgt eiforijā vai cerēt, ka atkal atgriezīsies bēdīgi slavenie „treknie gadi”. Latvijas „trekno gadu” pamatā bija nevis ražošanas attīstība, bet nekontrolējama aizņemšanās. Reālas izaugsmes vietā ekonomiskos rādītājus augšup cēla vēl nenopelnītas naudas tērēšana, spekulācijas ar nekustamajiem īpašumiem, un citas līdzīgas parādības. Šobrīd Latvijas ekonomika ir ceļā uz to, lai tās rādītāji būtu nevis monetāra fikcija, bet gan atbilstu reālajai situācijai.
Lai sasniegtu šādu mērķi, ir ļoti daudz darāmā. Piemēram, ir nepieciešama valstiska pieeja bezdarba mazināšanai. Lai arī bezdarba pieaugums ir apstājies un daudzviet pat nedaudz palielinās nodarbinātība, ekonomiskā atjaunošanās nebūs ātrs process, un līdz ar to arī bezdarbs mazināsies lēnām, tādēļ iespējami ātrāk ir jācenšas atvieglot nodokļu slogu strādājošajiem, kas attiecīgi sekmēs bezdarba mazināšanos, kā arī jāturpina iesāktās reformas birokrātijas mazināšanai.
Tomēr pats galvenais, ka ir jāturpina visas iesāktās reformas tādās jomās kā izglītība, veselības aprūpe, infrastruktūras sakārtošana, utt. Mērķim ir jāpaliek nemainīgam – nelielai, godīgai, efektīvai, uz cilvēkiem orientētai valsts pārvaldei. Ja mēs atgriezīsies pie „trekno gadu” bezsaimnieciskuma un „savējo” politikas, tad nākošos satricinājumus, lai kad tie arī pienāktu, Latvija var arī nepārdzīvot.