Stabilizācijas budžets ar nodokļu sloga pārdali

A. Latkovskis (Saeimas deputāts, „Vienotība”).
 
14.12.2010. Laikā, kad Latvijā jau sāka valdīt Ziemassvētku noskaņas – 9. decembrī – Saeimā pirmajā lasījumā tika apstiprināts 2011. gada valsts budžets, kurš ieguvis stabilizācijas budžeta nosaukumu. Ņemot vērā arī 2009. gada budžeta grozījumus, šis ir jau trešais budžets, kuru izstrādājusi Valda Dombrovska vadītā valdība, kā arī pirmais budžets, par kuru balsos jaunā, desmitā sasaukuma Saeima.
Pozitīvā vēsts šajā gadījumā ir tā, ka šis budžeta likumprojekts ir vērsts uz ekonomiskās situācijas stabilizēšanu atšķirībā no iepriekšējo divu gadu krīzes budžetiem. Tomēr tā dēvētajos treknajos gados pieļauto pārmērību pārmērību dēļ 2011. gada budžeta projektā ir iekļauta virkne nepopulāru lēmumu. Nedrīkst gan aizmirst, ka tas šobrīd ir vienīgais reālais veids, kā stabilizēt Latvijas finanšu situāciju un padarīt mūsu valsts finanses ilgtspējīgas – pārvarēt krīzi, pārstāt dzīvot uz parāda, 2014. gadā pievienoties eirozonai un sākt veidot uzkrājumus. Budžeta projekts laikā, kad valstij ir jāpārvar smagas finanšu grūtības, ir jāskata ilgtermiņā un jāatceras, ka tā mērkis ir atkal panākt Latvijas ekonomikas izaugsmi.
Būtiski ir arī atcerēties, ka vēl šī gada vasarā tika runāts par 395 līdz 440 miljoniem latu lielu budžeta tā dēvēto konsolidāciju, taču šobrīd 2011. gada budžeta projektā šis rādītājs ir samazinājies līdz 280 miljoniem latu. Faktiski tas nozīmē, ka iepriekšējie Valda Dombrovska valdības lēmumi ir bijuši pamatoti un attaisnojušies. Par to liecina arī statistika – jau trīs ceturkšņus pēc kārtas ir vērojama neliela, taču stabila ekonomikas izaugsme attiecībā pret iepriekšējiem ceturksņiem nepilna procenta apmērā. Tāpat Latvijā ir mainījusies ekonomikas struktūra, kuras pamats vairs nav nekustamā īpašuma spekulācijas un uz kredītiem balstīts patēriņš, bet gan ražošana un eksports. Ražošanas apjoms šī gada pirmajos trīs ceturkšņos ir pieaudzis par 11 %, bet eksports par 29 %.
Vienlaikus nākošā gada budžetu nav iespējams veidot tikai uz izdevumu samazināšanas rēķina, nepieciešama arī nodokļu ieņēmumu palielināšana, kura bieži izsauc vislielāko iedzīvotāju nepatiku. Šeit būtu vietā atgādināt, ka nodokļu politikā tiek piedāvāta to sloga pārdale, palielinot nodokļus patēriņam un īpašumam, bet samazinot nodokļu slogu zemāk atalgotajam darbaspēkam, pie kam piemērojot zināmu progresivitātes principu.
Budžeta projektā paredzēts, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļis tiek samazināts par vienu procentu līdz 25 %, bet sociālās iemaksas pieaug par diviem procentiem līdz 35,09 %. Neapliekamais minimums tiek palielināts no 35 līdz 45 latiem, bet atvieglojumi par apgādībā esošajiem no 63 līdz 70 latiem. Visbeidzot minimālo algu paredzēts palielināt no 180 līdz 200 latiem.
Tas nozīmē, ka, piemēram, strādājošam ar vienu apgādājamo, kura alga ir līdz 530 latiem mēnesī pirms nodokļu nomaksas, nodokļu slogs samazināsies, bet virs 530 latiem nodokļu slogs sāks pakāpeniski pieaugt. Atbilstoši statistiskas datiem, algas līdz 500 latiem mēnesī pirms nodokļu nomaksas saņem vairāk nekā 70 % strādājošo.
Visas šīs vienošanās, protams, ir kompromiss starp valdību veidojošajām partijām, starptautiskajiem aizdevējiem (ar kuriem galīgās vienošanās gan vēl nav panāktas), nozaru asociācijām, kā arī valdības sociālajiem un sadarbības partneriem. Tradicionāli kompromisa gadījumiem īsti apmierināts nav neviens, taču arī labākus risinājumus atrast ir gandrīz neiespējami.
Vienlaikus vēlos piebilst, ka personiski es un vēl vairāki parlamentārieši uzskatām, ka budžetā būtu jāparedz ievērojami lielāks progresivitātes princips, taču nevis palielinot ieņēmuma nodokli cilvēkiem, kuru ikmēneša ienākumi pārsniedz kādu noteiktu robežu (kuras izvēli pamatot ir praktiski neiespējami), bet gan jūtami samazinot šo nodokli strādājošajiem ar zemiem ienākumiem. Šādi tiktu rasta iespēja ne tikai uzlabot cilvēku dzīves apstākļus, bet arī atvieglot uzņēmēju ikdienu, jo darbinieki kļūtu aizvien “lētāki” un uzņēmēji būtu ieinteresēti investēt strādājošajos. Ļoti ceru, ka man un domubiedriem ar laiku izdosies rast iespējas iedzīvināt šo ieceri likumdošanā. Bet tā, neraugoties uz visām grūtībām, novēlu ikvienam laikraksta “Liesma” lasītājam priecīgus Ziemassvētkus un laimīgu Jauno gadu!