Kreditoru un sabiedrības intereses

A. Latkovskis (Saeimas deputāts, „Vienotība”).

26.01.2011. Vēlētos atgādināt, ka Ministru kabineta komiteja šā gada 3.janvārī konceptuāli atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos grozījumus Civilprocesa likumā, kas paredz mājas pārvaldīšanas maksas un komunālo maksājumu parādus piedzīt pirms hipotekāro prasījumu apmierināšanas.
Grozījumi paredz mainīt Civilprocesa likuma regulējumu, nosakot jaunu prasījumu veidu – par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas maksas, kā arī maksas par piegādāto siltumenerģiju, auksto ūdeni, dabasgāzi, elektroenerģiju un kanalizāciju, asenizāciju, sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumiem piedziņu, bet ne vairāk kā 10% no kopējās uz nekustamo īpašumu gulstošās ķīlas vērtības uz nekustamā īpašuma izsoles dienu, kas apmierināms pirms hipotekāro prasījumu apmierināšanas.
Tādējādi prasītājs, kura rīcībā ir tiesas nolēmums civillietā par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas maksas, kā arī maksas par komunālajiem pakalpojumiem parāda piedziņu no attiecīgā dzīvokļa īpašnieka un tiesas sprieduma izpildu dokuments, Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā ar zvērināta tiesu izpildītāja starpniecību varēs atgūt minēto parādu pirms hipotekāro prasījumu apmierināšanas.
Tāpat likumprojekts paredz papildināt Civilprocesa likuma pārejas noteikumus ar jaunu apakšpunktu, nosakot, ka hipotekārajam kreditoram, kuram par labu nostiprināta pirmā hipotēka, ja vien tas nav arī piedzinējs, nebūs jāsniedz tiesu izpildītājam piekrišana par nekustamā īpašuma pārdošanu, ja piedziņa tiks izdarīta par labu prasījumam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas maksas vai maksas par komunālajiem pakalpojumiem piedziņu.
Pēc būtības šādu grozījumu stāšanās spēkā nozīmētu, ka būtiski uzlabosies līdzšinējā situācija, kad no cilvēkiem, kuri savus mitekļus iegādājušies uz kredīta un dažādu iemeslu dēļ nespēj vai nevēlas segt komunālos maksājumus, faktiski nav iespējams piedzīt šo maksājumu parādus.
Šī jautājuma veiksmīga atrisināšana ir daudz svarīgāka, nekā šķiet pirmajā brīdī. Ja lielajās pilsētās, kur namu apsaimniekotāju pārziņā atrodas lielāks skaits daudzdzīvokļu namu, šāda veida parādu problēmu vēl nav dzīvības un nāves jautājums, kaut arī rada namu apsaimniekotājiem nopietnas galvassāpes, tad gadījumos, kad ēkas apsaimnieko nelieli kooperatīvi, nespēja atgūt parādus par komunālajiem maksājumiem bieži kļūst par katastrofu.
Šobrīd namu apsaimniekotājiem faktiski nav iespējams atgūt komunālo maksājumu parādus gadījumos, kad nemaksātāju dzīvoklis ir iegādāts uz kredīta. Ierosinot lietu par parādu piedziņu, process visbiežāk noved pie dzīvokļa pārdošanas izsolē, bet visus šādā veidā iegūtos līdzekļus jau iepriekš ir rezervējušas bankas. Līdz ar to mēģinājumi atgūt parādus kļūst bezjēdzīgi, bet cietēji ir galvenokārt tie iedzīvotāji, kuri apzinīgi maksājuši visus rēķinus. Namu apsaimniekotājs līdzekļu trūkuma dēļ izrādās nespējīgs nodrošināt ēkas apkuri vai citus pakalpojumus, šādi radot ievērojamas neērtības visiem iedzīvotājiem.
Tāpat problēmas komunālajā saimniecībā pazemina šādu namu iemītnieku īpašumu vērtību, kas apgrūtina, piemēram, dzīvokļu maiņas vai pārdošanas darījumus. Arī mēģinājumi segt iztrūkumu uz pārējo iemītnieku rēķina nav risinājums – cilvēku maksātspēja ir ierobežota, un nevienam nav tiesību prasīt, lai apzinīgākā iedzīvotāju daļa apmaksātu arī negodprātīgu vai finanšu grūtībās nonākušu iedzīvotāju rēķinus. Tātad sākotnēji minētā iecere ir uzskatāma par atbalstu godīgajiem komunālo pakalpojumu apmaksātājiem.
Diemžēl iebildumi pret šāda likumprojektu pieņemšanu ir radušies Tieslietu ministrijai, kura uzskata, ka šādi tiek pārkāptas kredīta devēju (lasiet – banku) tiesības uz nodrošināto prasījumu. Iespējams, ka tā arī būtu, ja vien šādi procesi neattiektos uz daudz plašāku cilvēku loku, nekā tikai kredītu devēji un ņēmēji. Šajā gadījumā jau runa ir par sabiedrības interesēm, kuras nedrīkst izrādīties pakārtotas atsevišķu finansistu vēlmēm. Ņemot vērā šos apsvērumus, arī es viennozīmīgi atbalstu EM iesniegtos likuma grozījumus.