"Točkas" un kā ar tām cīnīties

A. Latkovskis, Saeimas deputāts, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs

21.07.2011. Ir pienācis laiks principiāli pārveidot tādas policijas struktūrvienības kā iecirkņu inspektori darbības principus, balstot viņu atalgojumu uz darba rezultātiem. Jautājums aktuāls ir gan tādēļ, ka sabiedrības uzticība policijai nav augsta, gan tādēļ, ka ievērojama daļa akcīzes preču – cigaretes, alkohols – valstī tiek ievestas kontrabandas ceļā vai top nelegālās ražotnēs, bet pēc tam tirgotas tā dēvētajās „točkās,” kuras atrodas iecirkņu inspektoru pārraugāmajās teritorijās.
Kas attiecas uz sabiedrības uzticību policijai, tad to lielā mērā iespējams atgūt, padarot prestižu iecirkņa inspektora amatu. Tieši ar viņiem iedzīvotāji saskaras ikdienā, un no iecirkņu inspektoru attieksmes un darbībām lielā mērā veidojas priekšstats par policiju. Diemžēl pēdējos gados, galvenokārt zemā atalgojuma dēļ, kas ir visas policija problēma, izveidojusies situācija, kad iecirkņa inspektoru skaits ir nepietiekams, bet viņu pārraudzībā esošās teritorijas – ļoti plašas. Pašlaik valstī no 878 inspektoru vietām ir nokomplektēta 781 tātad trūkst gandrīz 100 iecirkņu inspektoru.
Jāsaprot arī, ka policijas klāt neesamība lielākā vai mazākā mērā sekmē dažādus likumpārkāpumus. Visbiežāk tie ir maznozīmīgi nodarījumi, kuru dēļ iedzīvotāji neuzskata par nepieciešamu traucēt „nopietnas” policijas struktūras, tomēr jāatceras, ka profilakse ir svarīga smagāku noziegumu novēršanai.
Vienlaikus panākt, lai iecirkņa inspektora dienesta nosaukums atgūtu savu prestižu, iespējams tikai ar nosacījumu, ka šis amats tiek labi atalgots. Tamdēļ uzskatu, ka šajā policijas posmā jāievieš elastīga atalgojuma sistēma, lai atlīdzība būtu atbilstoša padarītajam darbam. Atalgojuma sistēmas ietvaros iecirkņa inspektori tiktu prēmēti par nelegāla alkohola, cigarešu un degvielas tirdzniecības vietu likvidēšanu, kā arī noziegumu atklāšanu vai novēršanu.
Atlīdzībām jābūt tādām, lai kukuļņemšana kļūtu neizdevīga, savukārt iecirkņa inspektoru darbības būtu pastiprināti jāpārrauga Valsts Policijas Iekšējās drošības birojam, kas novērstu iespējamās nelikumības.
Nenoliedzot ieceres plusus, var rasties jautājums – ja valsts rīcībā esošie līdzekļi ir ierobežoti, vai ir jēga sākt izmaksāt ievērojamas summas iecirkņu inspektoriem par darbībām, kuras ir viņu pienākums? Atbilde viennozīmīgi skan – jā! Vispirms jau daudzu valstu pieredze liecina, ka ekonomiskie ieguvumi šādos gadījumos ir lielāki, nekā izmaksas. Tāpat veidojas tiesībsargājošo struktūru un iedzīvotāju uzticēšanas, kļūst vieglāka noziegumu atklāšana. Tas viss Latvijai šobrīd ir ļoti nepieciešams, tādēļ ceru uz drīzāku ieceres īstenošanu praksē.