Latkovskis: KNAB jāstiprina Vilnīša laikā ''saplosītais'' drošības dienests

28.04.2012., LETA

 
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) ir jāstiprina iekšējās drošības dienests, kas iepriekšējā priekšnieka Normunda Vilnīša laikā tika sagrauts, kā arī jāizvirza stingrāki kritēriji darbinieku izvēlei, intervijā uzsver Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (V).
Pēc Latkovska domām, KNAB strādā aktīvi. Kad ik pa brīdim kāda amatpersona vai masu mediji sāk celt trauksmi par kārtējo "vajāšanu", Latkovskim tas esot kārtējais apliecinājums tam, ka KNAB atkal kādam ir uzkāpis uz kājas tik sāpīgi, ka jāiesaista publisko attiecību speciālisti, jāpublicē intervijas glancētos žurnālos. Pēdējā laika aktivitātes apliecinot, ka KNAB strādā pareizā virzienā un rok dziļi.
Pēc Latkovska domām, apzināti melo tie, kas apgalvo, ka izmeklēšanas materiālus KNAB darbinieki nopludina, jo nav pārliecināti, ka vairāki skaļi sāktie kriminālprocesi neizčākstēs un netiks klusi izbeigti. Nē, tas ir atsevišķu KNAB izmeklētāju vai darbinieku mēģinājums iedzīvoties, ir pārliecināts Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs.
Tāda tipa iestādēs kā KNAB ir savs iekšējās drošības dienests. Bijušā KNAB vadītāja Vilnīša laikā šis dienests tika "saplosīts". Un tagad mēs redzam rezultātu, ko sauc par informācijas nopludināšanu. Tagad šis dienests ir jākomplektē ar profesionāliem, godīgiem, KNAB specifiku labi pārzinošiem darbiniekiem gandrīz no jauna, ir pārliecināts Latkovskis.
Latkovskis uzskata, ka gan Dzintara Jaundžeikara, gan Latvenergo krimināllietas gadījumā aizdomās turamo personu telefonsarunas no KNAB tika nopludinātas mantkārīgos nolūkos. No šādiem gadījumiem izvairīties nevar, bet profesionālam iekšējās drošības dienestam vainīgās personas ir jāpieķer. Tik liela apjoma krimināllietas materiālus neviens necenšas iegaumēt, bet kopē. Lai cik tas triviāli skan, bet videokamera pie KNAB kopētāja jau vien spētu būtiski samazināt negodīgu darbinieku vēlmi tirgoties ar krimināllietu materiāliem.
Latkovskis norāda, ka nevajag domāt, ka krimināllietu materiālu noplūde notiek tikai Latvijā. Lielbritāniju nesen satricināja Rūperta Mērdoka mediju impērijas skandāls, kura žurnālisti bija izmantojuši nelegālas un pat noziedzīgas informācijas iegūšanas metodes. Arī tur informācija bija noplūdusi no augsta līmeņa policijas struktūrām.
Tāpēc jau jebkurā drošības struktūrā ir sava iekšējās kontroles struktūrvienība, kurai ir arī jānosaka, kādā veidā un pēc kādiem kritērijiem tiek atlasīti darbinieki.
KNAB kā elitārai iestādei darbinieki būtu jāņem ne no ielas, bet jāizvēlas no tiem, kuri jau kādu laiku ir nostrādājuši policijā vai prokuratūrā un ir sevi apliecinājuši kā labi un godīgi profesionāļi. Ir jāvērtē arī šo cilvēku parādsaistības un iespējas tās nokārtot apstākļos, kad arī drošības iestāžu darbiniekiem algas ir samazinātas.
Latkovskis piekrīt ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram, kurš apgalvo, ka grāmatas Kā nozagt miljardu ar Aivara Lemberga krimināllietas materiāliem publicēšana, kā arī internetā publicēti atstādinātā Finanšu ministrijas darbinieka Vladimira Vaškeviča krimināllietas materiāli nekādi nevar traucēt tiesas procesam. Kriminālprocesa pusēm tik un tā ir jāiepazīstas ar visiem savāktajiem pierādījumiem, un viņi tos saņems. Latkovskis esot dzirdējis, ka Latvenergo amatpersonu telefonsarunas tika nopludinātas pēc tam, kad Latvenergo bijušā prezidenta Kārļa Miķelsona advokāti atteicās tās nopirkt. Apsūdzētie taču atceras, ar ko un par ko ir runājuši.
Krimināllietu materiālu publicēšana, pēc Latkovska domām, daudzos gadījumos ir publicistu vēlme pārdot lielākā eksemplāru skaitā savu grāmatu. No preses brīvības viedokļa, viņaprāt, nekādi likumu grozījumi nav nepieciešami. Pietiek.com ar savām publikācijām mēģina veidot sabiedrības viedokli, bet tās nav traucējušas konkrēto krimināllietu izmeklēšanai, ir pārliecināts Latkovskis.