Latkovskis:
Valstij nav jāglābj neizdevies fotoradaru bizness
28.09.2012., Delfi.lv
Kā pēc šīs nedēļas valdības sēdes paziņoja iekšlietu ministrs
Rihards Kozlovskis, 29. septembrī tiks lauzts Valsts policijas (VP)
noslēgtais līgums ar fotoradaru piegādātājiem V-Traffic (kas
iepriekš bija zināmi kā Vitronic Baltica un partneri). Savukārt,
Iekšlietu ministrija (IeM) divu mēnešu laikā izvērtēs iespēju
atpirkt 57 fotoradarus (27 stacionāros un 30 pārvietojamos), kas
patlaban jau darbojas uz Latvijas ceļiem. Atbilstoši ministra
teiktajam, šī darījuma summa nebūtu lielāka par desmit miljoniem
latu.
Par nepieciešamību līgumu lauzt nav ne mazāko šaubu - Latvijas
valstij tas ir ļoti neizdevīgs. Vitronic Baltica un partneri (Vitronic),
iespējams, domājot tikai par savu peļņu, nevis par līguma ar
valsti pildīšanu, tā arī nepapūlējās paredzētajos termiņos
uzstādīt uz Latvijas ceļiem 160 stacionāros fotoradarus.
Vienlaikus pastāv pamatotas šaubas par to, vai valstij patiešām
jāatpērk no V-Traffic uzņēmuma tā rīcībā šobrīd esošie
fotoradari. Manuprāt, šāds solis būs nepareizs pašos pamatos, jo
bijušais Vitronic savu darbību balstīja shēmā, kāda nav
pieņemama, skatoties no valsts un sabiedrības interesēm. Valsts
mērķis ir satiksmes drošības palielināšana un negadījumu skaita
samazināšana, nevis budžeta papildināšana, izmantojot
pārvietojamos radarus, kā to vēlējās darīt Vitronic.
Arī pārvietojamie radari, protams, uzlabo ceļu satiksmes
drošību, tomēr, atšķirībā no stacionārajiem, ievērojami
palielina ieņēmumus no soda naudām, kas valsts gadījumā nedrīkst
būt fotoradaru ieviešanas mērķis. Un tā kā vairāk nekā puse V-Traffic
rīcībā esošo fotoradaru ir tieši pārvietojamie, valstij tie
vienkārši nav vajadzīgi - gan tādēļ, ka neatbilst tās
stratēģiskajiem mērķiem, gan tādēļ, ka ilgākā laika posmā tie,
visticamāk, radīs ievērojamas problēmas VP, kurai nāksies šos
radarus apkalpot.
Jāatceras, ka Ceļu policijā jau tāpat trūkst cilvēku un nevar
viņiem uzkraut pienākumu nodarboties ar pārvietojamo radaru
uzraudzīšanu - darbinieki būs jāatsauc no citu pienākumu
pildīšanas, un tie nebūs viens vai desmit cilvēki. Tāpat
neatbildēta paliek virkne vēl citu jautājumu - piemēram, ar
kādām automašīnām pārvadāt pārvietojamos radarus. Policijai
specializētu automašīnu nav, un tas nozīmē, ka arī tās nāksies
atpirkt no bijušā Vitronic. Pēc tam izrādīsies, ka trūkst vēl
kāds aprīkojums, programmatūra, un tā tas turpināsies līdz
bezgalībai.
Svarīgi arī saprast, ka fotoradaru uzstādītājs nav nekāda
sistēmiskā banka, kurai bankrotējot ciestu visa nozare un
tautsaimniecība. Tāpēc, manuprāt, valstij nav kaut sakostiem
zobiem, bet jāglābj dažu cilvēku neveiksmīgs bizness. Un, ja
uzņēmumam pietiek nekaunības runāt par Latvijas sūdzēšanu tiesā,
valstij beidzot jāsaņemas un pašai jāiesūdz tas tiesā - lai šādi
draudētāji vienreiz saprastu, ka noslēgtie līgumi ir jāpilda.
Ņemot vērā visu iepriekš minēto, ir skaidrs, ka šajā gadījumā tā
dēvētā publiskā un privātā partnerība ir izrādījies slīcināms
kucēns - pārāk atšķirīgas ir sabiedrības un privātuzņēmēju
intereses. Tādēļ turpmāk ar fotoradaru uzstādīšanu - stacionāro
radaru un radaru vietās, kur ir dzīva satiksme un gājēju plūsma,
tajā skaitā pie mācību iestādēm - manuprāt, jānodarbojas Ceļu
satiksmes un drošības dienestam (CSDD) sadarbībā ar pašvaldībām,
kuras vislabāk pārzina situāciju uz vietas.
Iesākumā jāiegādājas neliels skaits stacionāro radaru, bet pēc
tam darbība jāpaplašina, izmantojot noteiktu daļu iekasēto soda
naudu. CSDD ir pelnoša iestāde, un, ņemot vērā tās darbības
specifiku, ir tikai loģiski, ka tā savus ieņēmumus novirza ceļu
satiksmes drošības uzlabošanai. Tas arī ļaus noteikt
nepieciešamo radaru skaitu - ja soda naudas samazināsies, tad
esošo radaru skaits ir pietiekams un jaunu iegāde nav
nepieciešama.
Savukārt, kas attiecas uz V-Traffic, tad no šī uzņēmuma jāatpērk
vienīgi tās stacionāro radaru izvietošanas vietas, kas ir
nodotas ekspluatācijā un kur atrisināti visi nepieciešamie
juridiskie jautājumi. Ne mazāk svarīgs priekšnoteikums arī ir,
lai radara izvietošanas punkts atrastos vietā, kur fotoradara
esamība reāli palīdz uzlabot satiksmes drošību un kalpo
cilvēkiem, nevis kārtējo reizi ir noslēpts krūmos, lai kļūtu par
naudas izsūcēju no autovadītājiem.
|