Latkovskis: Lielo uzņēmumu publiska brīdināšana būs pietiekami efektīva, lai tos atturētu no "shēmošanas" ar PVN

18.10.2012., LETA

 
Lielo uzņēmumu publiska brīdināšana būs pietiekami efektīva, lai tos atturētu no naudas atmazgāšanas un iesaistīšanās "shēmošanā" saistībā ar pievienotās vērtības nodokli, aģentūrai LETA šodien sacīja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (V).
Jau ziņots, ka pēckrīzes periodā ir parādījusies satraucoša tendence - lielie uzņēmumi atgriežas pie naudas atmazgāšanas pakalpojumiem, iepriekš žurnālistiem apliecināja Finanšu policijas pārvaldes vadītājs Kaspars Čerņeckis. "Ik pa brīdim mēs medijos saņemam informāciju par noziedzīgas ķēdes dalībnieku aizturēšanu saistībā ar PVN "atsišanas" shēmu. Izmeklējot šīs shēmas, Finanšu policija arvien vairāk uzduras gadījumiem, kad shēmās ir iesaistīti ne tikai fiktīvi uzņēmumi, bet pa malām sāk parādīties arī lieli uzņēmumi ar daudzskaitlīgu personālu," atzina Latkovskis.
Tas, ka attiecīgie uzņēmumi šo noziedzīgo darbību dēļ "liek zem sitiena" savu pamatbiznesu tikai tāpēc, lai palielinātu peļņu un ietaupītu uz valstij maksājamo nodokļu rēķina, esot briesmīgi, skaidroja komisijas priekšsēdētājs. Šie uzņēmumi gan neatrodas shēmu centrā, bet malā, taču FP izteikumi ir jāuztver kā brīdinājums pārējiem.
Latkovskis uzskata, ka šāda brīdināšana būs pietiekami efektīva, lai atturētu lielos uzņēmumus iesaistīties vai turpināt ēnu ekonomikas veicināšanu, jo "nekādas atlaides nebūs. Esi liels, vidējs vai mazs uzņēmums, ja tu būsi iesaistīts krāpnieciskās shēmās, tev būs jāatbild saskaņā ar likumā paredzēto atbildību - par to pienāksies sods". Viņš skaidroja, ka valstij ir plāns ēnu ekonomikas apkarošanai un vislielākā vēršanās notiek pret PVN shēmām.
Jau vēstīts, ka Čerņeckis atzina, ka pēc ekonomiskās krīzes ne tikai vidējie, bet arī lielie uzņēmumi pievērsušies ēnu ekonomikai. Turklāt tie ir uzņēmumi, kas legāli darbojas un kuros strādā simtiem darbinieku. Šie uzņēmumi var strādāt arī "tīri", bet tie izmanto naudas atmazgāšanas pakalpojumus, maksā aplokšņu algas un slēdz fiktīvus līgumus, lai iegūtu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atmaksu, teica Čerņeckis. "Lielajiem uzņēmumiem nevajadzētu atgriezties pelēkajā ekonomikā," norādīja policists, uzsverot, ka aplokšņu algas ir tā nauda, kas ir iegūta nelikumīgā, noziedzīgā veidā.
Saskaņā ar Valsts ieņēmuma dienesta apkopoto informāciju šā gada deviņos mēnešos ir legalizēts 3161 darba ņēmējs, papildus ir aprēķinātas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 355 800 latu apmērā. Darba devēju tematisko pārbaužu laikā piemēroti naudas sodi 49 800 latu apmērā, nodokļu auditu rezultātā papildus aprēķinātais iedzīvotāju ienākuma nodoklis un soda nauda 885 200 latu apmērā.