Latkovskis: Aizsardzības komisija būtiski uzlabojusi prokuratūras regulējumu

02.01.2013., Saeimas Preses dienests

 
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas galvenais padarītais darbs aizvadītajā rudens sesijā ir grozījumi Prokuratūras likumā, kas būtiski pilnveido ģenerālprokurora amata kandidāta izvirzīšanas nosacījumus, prokuroru un tiesībsargājošās iestādes darbu, norāda komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis.
„Tagad Prokuratūras likums nosaka konkrētus termiņus un kārtību, kā tiek izvirzīts ģenerālprokurora kandidāts. Tādējādi neveidosies situācija, kāda bija agrāk, kad ģenerālprokurors netiek pārvēlēts un likumā nav regulējuma par turpmāko iestādes vadību līdz jauna priekšnieka iecelšanai. Turpmāk ģenerālprokurora amata kandidātu būs jāsaskaņo arī ar Tieslietu padomi, un ģenerālprokurors varēs strādāt ne ilgāk kā divus termiņus pēc kārtas. Tāpat ģenerālprokurora amatam varēs virzīt kandidātu tikai no 40 gadu vecuma,” uzsver A.Latkovskis.
Komisijas priekšsēdētājs norāda, ka izmaiņas nosaka arī augstākas izglītības prasības un minimālo vecumu prokuroriem – būs nepieciešams maģistra grāds un par prokuroru varēs strādāt no 25 gadu vecuma. Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie Prokuratūras likuma grozījumi nosaka prokuroriem arī pienākumu pilnveidot zināšanas un profesionālās prasmes, kas veicinās izmeklētāju profesionalitāti un atvieglos tiesu darbu, tā A.Latkovskis. Likuma izmaiņas stāsies spēkā 2013.gada 1.janvārī.
Aizvadītajā sesijā komisijas deputāti konceptuāli atbalstīja likumu grozījumus, kas paredz ierobežot alkohola patēriņu bērnu un jauniešu vidū, kā arī atbildību par alkoholisko dzērienu iegādāšanos un nelegālā alkohola tirdzniecību. Deputāti uzsvēra, ka ir būtiski prasīt atbildību ne tikai no tirgotājiem, bet arī no nekustamā īpašuma īpašniekiem un valdītājiem, ja viņu telpās pārdod nelegālo alkoholu.
Strādājot ar grozījumiem Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā, Aizsardzības komisija šajā sesijā konceptuāli atbalstīja stingrākas prasības ieroču atļauju saņemšanai un ieroču nēsāšanai. Paredzēts, ka ieroču atļauju pretendentiem un īpašniekiem būs jāiziet ne tikai veselības, bet arī atsevišķu psiholoģisko īpašību pārbaude. Tāpat plānots ieroču nēsāšanas atļaujas izsniegt noteiktam termiņam – 10 gadiem.
Saeima šajā sesijā galīgajā lasījumā pieņēma arī komisijas izstrādātos grozījumus Informācijas tehnoloģiju drošības likumā, paredzot, ka no nākamā gada 1.janvāra par informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas (CERT.LV) darbību ir atbildīga Aizsardzības ministrija. Konceptuāli atbalstīts arī likumprojekts, kas noteiks valsts un iedzīvotāju rīcību ārkārtējās situācijās un izņēmuma stāvoklī, lai nodrošinātu nacionālo drošību valsts apdraudējuma gadījumā.
Līdzās darbam ar izmaiņām likumos, komisijas deputāti tikās ar Baltijas Aizsardzības koledžas pārstāvjiem un uzsvēra, ka parlamentā apstiprinātā Valsts aizsardzības koncepcija paredz arvien lielāku lomu ieguldījumiem Nacionālo bruņoto spēku attīstībā.
Lai veicinātu skolēnu interesi par valsts aizsardzību un drošību, komisija šoruden sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem rīkoja fotogrāfiju konkursu, kurā piedalījās skolēni no visas Latvijas, un uzvarētāji devās izbraukumā ar pirmo Latvijā būvēto patruļkuģi.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir viena no lielākajām Saeimas komisijām — tajā strādā 13 deputāti. Tās pārraudzībā ir nacionālās drošības, valsts aizsardzības, iekšlietu, tieslietu un korupcijas novēršanas jomas.