Ko nozīmē NATO līguma 5. pants?

26.03.2014. LV portāls

Latviju kā NATO (North Atlantic Treaty Organization) dalībvalsti, kas alianses sastāvā ir jau 10 gadus (no 2004.gada 29.marta) pret ārēju iebrukumu nodrošina Ziemeļatlantijas līguma 5.pants: kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā pastāvīgi atkārto gan mūsu valsts augstākā līmeņa politiķi, gan viņu aizrobežu kolēģi. Minētais pants patiešām nosaka: puses vienojas, ka bruņotu uzbrukumu vienai vai vairākām no tām Eiropā vai Ziemeļamerikā uzskatīs par uzbrukumu visām dalībvalstīm. Taču turpat seko piebilde: līguma dalībvalstis šāda uzbrukuma gadījumā veic "pasākumus, kurus tās uzskata par nepieciešamiem, ieskaitot bruņota spēka pielietošanu, lai atjaunotu un saglabātu Ziemeļatlantijas reģiona drošību". Tas savukārt, iespējams, rada pamatu uzskatīt, ka līgums neparedz automātisku militāru palīdzību iebrukuma upurim, jo tas ir tikai viens no palīdzības veidiem, ko NATO valstis, katra atsevišķi izvērtējot situāciju, var izvēlēties kā līguma ietvaros sniedzamo atbalstu.

 
LV portāls jautā: Kā saprotama NATO līguma 5.pantā noteiktā savstarpējās palīdzības sniegšana uzbrukuma gadījumā? Kā šo pantu var interpretēt?

 
Ainars Latkovskis, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs:
NATO līgums nekādā gadījumā nav neviennozīmīgi interpretējams. Ir jāsaprot, ka nevienā līgumā nav iespējams precīzi noteikt, ka valstis uzbrukuma gadījumā piedalās ar tik un tik lidmašīnām, kuģiem vai tankiem. NATO ir dibināta tieši kā militāra kolektīvās aizsardzības organizācija, un savstarpējā palīdzība starp tās dalībvalstīm ir militāra un nekāda cita. Militārās palīdzības apjoms un veids, ko agresijas upurim sniedz partnervalstis, protams, var būt atšķirīgi – atkarībā no tā, ko prasa konkrētā situācija.
Pēdējā laikā par to pastiprināti esmu interesējies, ņemot vērā, ka tieši patlaban Krievijas propaganda cenšas sēt šaubas par 5.pantu, lai diskreditētu to. Mums mēģina iestāstīt, ka starp mums un NATO ir apšaubāms līgums, ka ir dalībvalstis un NATO kā atsevišķi jēdzieni. Taču tā nav – mēs paši esam Ziemeļatlantijas līguma organizācija. Šķiet, daudzi Latvijā jau kļuvuši par šīs propagandas upuriem.
NATO ir spēcīgākā militārā organizācija pasaulē. Ja līguma 5.pants patiešām būtu apšaubāms, to jau sen kāds būtu mēģinājis testēt ar uzbrukumu. Ja līdz šim neviens nav uzdrošinājies to darīt, tātad līgums ir drošs, un to ar iebrukumu kādā NATO dalībvalstī nemēģinās pārbaudīt ne Krievija, ne kāds cits. Taču, protams, tas nenozīmē, ka varam neveltīt savai aizsardzībai pietiekami daudz pūļu un līdzekļu.
Latvijas aizsardzības budžets ir nepilns procents no IKP, lai gan, kā paredz līgums, tam vajadzētu būt divreiz lielākam. Nepietiekamais finansējums aizsardzībai pirmskrīzes gados bija bezatbildīgas, oligarhu kontrolētas politikas rezultāts; pēc tam – krīzes diktēta nepieciešamība, jo budžeta prioritātēm vajadzēja nodrošināt, lai valstī nerodas apdraudējums sociālu nemieru dēļ. Arī tas valsts drošībai bija ļoti svarīgi. Tagad ir panākta politiska vienošanās par aizsardzības budžeta palielināšanu līdz diviem procentiem no IKP 2020.gadā. Aizsardzības ministrija patlaban gatavo Aizsardzības finansējuma likuma projektu, kurā būs noteikts turpmāk ik gadu aizsardzībai atvēlamā budžeta pieauguma apjoms.

(...)