Latkovskis: Aizsardzības budžets jāpalielina, neliekot ciest sociālajai un medicīnas jomai

04.03.2014., LETA

 
Latvijas aizsardzības budžets ir jāpalielina uz ekonomiskās izaugsmes rēķina, neliekot ciest sociālajai, medicīnas un citām svarīgām jomām, sacīja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (V).
Politiķis skaidroja, ka šogad vai nākamgad nevar aizsardzībai uzreiz atvēlēt 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), jo tas nozīmētu naudas atņemšanu kādai citai sfērai, kas varētu novest pie iekšēju drošības risku rašanās, tamdēļ vaicāts, vai 2% slieksni varētu sasniegt pirms 2020.gada, politiķis par šādu iespēju izteica šaubas.
Aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) apsver iespēju vērsties pie Saeimas ar piedāvājumu steidzami pieņemt likumu par aizsardzības finansējumu, iestrādājot precīzu ikgadēju aizsardzības budžeta pieaugumu, lai 2020.gadā Latvija aizsardzības jomai varētu nodrošināt finansējumu 2% apmērā no IKP.
Latkovskis norādīja, ka pašlaik, kad Krievijas puse demonstrē spēku, nepieciešams skaidri apzināties riskus valsts drošībai un aizsardzībai. Līdz ar to aizsardzībai ir jābūt prioritātei ne tikai nākamā gada kontekstā, bet ir jāskatās, ko varam darīt jau šogad. Pārfrāzējot seno teicienu, politiķis akcentēja: "Sargāsim paši sevi, un arī NATO mūs sargās." Jāņem vērā, ka militārajām vajadzībām atvēlētie līdzekļi var tikt izmantoti arī civilo uzdevumu veikšanai.
Latvijas pārstāvjiem pašlaik augstā līmenī notiek konsultācijas ar mūsu sabiedrotajiem un "darbs aiz kadra ir milzīgs un nepārtraukts". Mūsu valsts pastiprināti iegūst aizsardzībai nepieciešamo informāciju un kopā ar Lietuvu un Igauniju ir iedarbināta Baltijas štāba darbība, informēja komisijas priekšsēdētājs.
Jāatgādina, ka Krievijas parlamenta augšpalāta sestdien apstiprināja prezidenta Vladimira Putina lūgumu atļaut izmantot Krievijas karaspēku Ukrainas teritorijā. Krievijas bruņutehnika un armijas karavīri formās bez uzšuvēm jau pirms vairākām dienām pameta militārās bāzes teritoriju un ieņēma pozīcijas Krimas pussalas teritorijā. Rietumvalstis nosodījušas Krievijas militāro iejaukšanos Ukrainā, kas, pēc analītiķu novērtējuma, var izraisīt nopietnāko starptautisko krīzi kopš Padomju Savienības sabrukuma.