Latkovskis: Visideālākais risinājums KNAB būtu prokuratūras pārraudzība

25.06.2014., LETA

Visideālākais risinājums Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) būtu prokuratūras pārraudzība, tāpat kā pašlaik tas likumā ir noteikts attiecībā uz Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestu, uzskata Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (V).
Komisijas priekšsēdētājs ir informēts par ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera skeptisko nostāju, taču minētā ideja būtu labs risinājums, lai nebūtu politiskās ietekmes, bet skaidra pārraudzības sistēma. Saprotams, ka neviens pašlaik negrib uzņemties KNAB pārraudzību, jo katrai institūcijai jau pietiek citu problēmu. Savukārt daļai politiķu, kura nav ieinteresēta produktīvā biroja darbā, pašreizējā situācija ir pieņemama, norādīja Latkovskis.
Komisijas priekšsēdētāja priekšlikumu atbalsta arī daļa no "Vienotības", un viņa idejā ir ieklausījusies arī Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V). Lai īstenotu attiecīgo priekšlikumu, ir jāpanāk vienošanās koalīcijā, skaidroja politiķis.
Kā ziņots, KNAB samilzušā konflikta pamatā ir personālijas, tāpēc biroja pārraudzības maiņa neko nedotu, iepriekš telekompānijas LNT raidījumā "900 sekundes" sacīja Kalnmeiers.
Pēc viņa domām, KNAB konfliktētāji ir nepietiekami paškritiski pret savām spējām un savas intereses vērtē augstāk nekā biroja intereses. "Kamēr personālijas nepratīs atrast konkrētu kopēju valodu, nekas tur labāks nebūs," atzina ģenerālprokurors.
Otra risināmā lieta esot sistēmiskās problēmas. "KNAB savulaik ir veidota kā ļoti neatkarīga iestāde, tai ir izveidots ļoti augsts aizsardzības mehānisms iestādes vadītāja nomaiņai, tātad viņu nevar nomainīt, kad kādam tas ienāk prātā vai rodas šāda vēlme. Tamdēļ ir jādomā, vai šo dažu personu nespēja un negribēšana normāli strādāt ir iemesls, lai vajadzētu sistēmiski mainīt iestādi."
Kalnmeiers uzskata - KNAB konflikts ir parādījis, ka pārraudzība konkrētajā situācijā ir ārkārtīgi neefektīvs padotības modelis, kas nespēj risināt daudzas problēmas. "Viens no maniem priekšlikumiem bija izskatīt variantu par to, ka KNAB no civildienesta iestādes, kurā strādā ierēdņi, tiek pārveidots par iestādi ar speciālā dienesta reglamentu. Vienkāršotā valodā runājot, tas būtu ieviest dienesta pakāpes un kārtību disciplīnai tā, kā tas notiek, piemēram, Valsts policijā. Tad arī vadītājam ir daudz lielākas rīcības iespējas, bet, protams, tas izvirza arī daudz lielākas prasības pret pašu vadītāju - daudz lielāku atbildības sajūtu, pieredzi."
Pēc ģenerālprokurora domām, KNAB pārrauga maiņa esošās problēmas neatrisinātu, jo nav svarīgi, kura konkrēti amatpersona pārrauga iestādi. "Ja šie varas instrumenti visiem ir vienādi, tad viņi neko nespēj mainīt. Ir jādomā par KNAB vietu šajā izpildvaras sistēmā un par to, kādi ir viņu pašu darbības pamatprincipi, [..] un katrā ziņā būtu jāpalielina pārrauga pilnvaru apjoms," raidījumā "900 sekundes" pauda Kalnmeiers.
Jau vēstīts, ka starp KNAB vadošajiem darbiniekiem jau ilgstoši norisinās konflikti. Redzamākie konfliktētāji ir biroja priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks un viņa vietniece Juta Strīķe.