Tumsonīgo naidu izpauž Satversmē

Dita Arāja, Diena, ceturtdiena, 15. decembris (2005)

Sociālo zinātņu eksperti: deputātu agresīvās debates vairo aizspriedumus pret citādu seksuālo orientāciju. Ja ceturtdien divas trešdaļas Saeimas sēdē klātesošo deputātu nobalsos par Satversmes grozījumiem, Latvijas pamatdokumentā tiks ierakstīts, ka valsts ar laulību saprot tikai savienību starp vīrieti un sievieti. Šo priekšlikumu Latvijas Pirmā partija (LPP) parlamentā iesniedza pēc pašu asi kritizētā homoseksuālistu gājiena, tomēr tagad «mācītājpartija» apgalvo, ka labojumi nav vērsti pret cilvēkiem ar citu seksuālo orientāciju.

Tikmēr Dienas aptaujātie deputāti, kas iepriekšējos lasījumos balsoja pret grozījumiem, kā arī sociālo zinātņu eksperti prognozē, ka laulības definēšana un homoseksuālistiem naidīgās diskusijas Saeimā tikai pastiprina tumsonīgo naidu pret citādajiem, kā arī raisa vēl lielāku sabiedrības agresivitāti. «Tas nosaka toni un iedrošina cilvēkus, kam ir tādi paši aizspriedumi,» saka politologs Nils Muižnieks. Turklāt laulības definēšana pretēji deputātu cerībām nemaz neaizliedz kādudien likumā ierakstīt, ka arī viendzimuma pāri drīkst oficiāli apstiprināt savas attiecības, šo procesu nodēvējot par partnerattiecību reģistrēšanu. Patlaban Latvijā Civillikums liedz viendzimuma pāriem saistīties likumīgām saitēm.

Pret, lai nepazemotu

Pirms divām nedēļām otrajā lasījumā tikai trīs deputāti no Jaunā laika (JL) balsoja pret grozījumiem un daži atturējās, tādēļ sēdes laikā no kolēģu vairākuma viņiem kā «atkritējiem» bija jādzird skaļi izsaucieni, nopeļot viņu atšķirīgo viedokli. Deputāti pamatdokumenta labošanu atbalsta, par spīti Valsts prezidentes, premjera un tieslietu ministres jau iepriekš paustajiem aicinājumiem pārsteidzīgi negrozīt Satversmi. Dienu pirms balsojuma Saeimā prezidente atturējās paust savu viedokli, tomēr pēc labojumu pieņemšanas Satversme viņai ļauj likumu atdot Saeimai otrreizējai caurlūkošanai.

«Mana pozīcija būs tāda pati — balsošu pret, jo balsojums vēl vairāk padziļinās tumsonību, nevis virzīs uz civilizētu sabiedrību. Man ir žēl cilvēku, kas tiks pazemoti, jo deputāti Satversmes līmenī izliksies, ka viņu nav,» saka deputāte Inese Krastiņa (JL), kas arī agrāk balsoja pret. Tāpat būtu balsojusi arī otra labojumu oponente Linda Mūrniece, bet viņa paņēmusi bezmaksas atvaļinājumu, jo «manai tradicionālajai un līdz šim jau tāpat aizsargātajai laulībai ir 10 gadu jubileja». Pirms tam viņa izplatījusi preses paziņojumu, kurā raksta, ka «man liekas svarīgi kā likumdevējam (kaut vienam) pateikt, ka Latvijā katrs jāaizsargā, ne tikai tā sieviete, kura apprecējusi vīrieti, un otrādi. Man liekas svarīgi nesekot vairākumam tikai tāpēc, lai izskatītos «pareizi» un tradicionāli».»

Tikai priekšvēlēšanu triks

LPP argumentē ar vēlmi stiprināt ģimeniskās vērtības un par pamatvērtību noteikt laulību, kas līdz šim nav definēta nevienā likumā. Integrācijas ministrs Ainars Latkovskis (JL) gan LPP rīcību uzskata par klaju priekšvēlēšanu soli un labojumu formulējumu sauc par viltīgu, jo «LPP dažādām publikām skaidro dažādas lietas — vieniem, ka stiprinās ģimenes vērtības, bet citiem — ka apkaros kaut ko». Viņš atzīst, ka nespējis pārliecināt partijas biedrus balsot pret, jo viņi pretojoties — kā tad ģimenes cilvēki neatbalstīs ģimeniskās vērtības? «Mani, vienreiz precētu, gan izbrīna fakts, ka Saeimas deputātiem, kas šķiras un atkal precas, pēkšņi ģimeniskās vērtības ir ļoti svarīgas,» saka A.Latkovskis.

«Tautas kalpi atspoguļo sabiedrību un tās aizspriedumus,» vērtē N.Muižnieks, akcentējot, ka deputātu agresīvās debates sabiedrībai signalizē, ka ir pieļaujami izrādīt agresiju pret cilvēkiem, kā arī ignorē cilvēktiesību pamatnostāju, ka ikvienam sabiedrības pārstāvim ir vērtība. Arī sociālantropologs Klāvs Sedlenieks piekrīt, ka tautas kalpu debates parlamentā veicina agresivitāti un neiecietību: «Ir skumji skatīties, ka deputāti nemēģina iedziļināties šajās problēmās, jo viņu argumenti nav balstīti demogrāfiskās un socioloģiskās zināšanās.»

Savukārt Rīgas Juridiskās augstskolas pasniedzējs Mārtiņš Mits akcentē, ka Satversmes grozījumi sabiedrībā rada ilūziju, ka tiek aizliegta savienība starp viena dzimuma personām, «bet faktiski tas tā nav, jo grozījumi neliedz ieviest viena dzimuma personu attiecību reģistrācijas institūtu». Viņš uzskata, ka homoseksuālistu parāde Vecrīgā ir pierādījusi, ka Latvijā nepieciešama diskusija par attieksmi pret citādo, taču «grozījumi neko pozitīvu šajā diskusijā nedod».