Pasta glābšana vai izzagšana?

Ainars Latkovskis, (JL) Saeimas deputāts. Latvijas Avīze, 26. februāris (2008)

Nesen tika nomainīta Satiksmes ministrijas pārziņā, faktiski uz izputēšanas robežas esošā Latvijas Pasta (LP) vadība, taču daudz svarīgāks ir fakts, ka tika paziņots – LP glābšanai tiks dibināts jauns uzņēmums – Pasta banka, kuru veidos Latvijas uzņēmums Mono grupa un franču konsultantu korporācija CVA. Daudzas pazīmes liecina, ka šī uz ļoti neskaidriem nosacījumiem balstītā projekta stenotājs bija zināms jau iepriekš, tāpat ideja nodot jaunajai bankai pasta nodaļu tīklu visā Latvijā rada neslēptas bažas, ka šis pasākums iecerēts kā LP vērtīgāko īpašumu slēpta privatizācija.

Alkoholisko dzērienu tirgotājs Mono grupa ir uzņēmums, kas bijis iesaistīts virknē interesantu darījumu, un acīmredzami tieši Mono grupa būs topošās Pasta bankas finansētājs, kaut gan oficiāli ieguldīt līdzekļus sola abi uzņēmumi, esot tikai jāvienojas par daļām. Tomēr pastāv nopietnas aizdomas, ka CVA šajā gadījumā ir piesaistīts, pie kam vispār bez jebkāda nolikuma, tikai kā konsultants, kurš, visticamāk, nekādus līdzekļus bankas izveidē ieguldīt negrasās, jo līdzīgos gadījumos konsultantu kompānijas nepiedalās ar finansējumu, bet tikai saņem komisijas maksu par saviem pakalpojumiem.

Atmetot visas šaubas par projekta īstenotāju reputāciju un mēģinot noticēt, ka Satiksmes ministrijai šajā gadījumā ir vienalga, kas veido Pasta banku, galvenais, lai kāds to darītu (un pieļaujot, ka no līdzdalības pasākumā pēc pārrunām ar Satiksmes ministriju atteikusies  DnB NORD banka šādi ir rīkojusies tikai ekonomisku apsvērumu, nevis kādu zemūdens akmeņu dēļ), paliek jautājums – kāda ir attiecīgo uzņēmumu ieinteresētība nodarboties ar norēķiniem, ko līdz šim veica faktiski bankrotējušais LP?

Satiksmes ministrs Ainars Šlesers un abu uzņēmumu pārstāvji sola, ka Pasta bankā tiks ieguldīti līdz pat 50 miljoniem eiro, ko izlietos, lai restrukturizētu LP zaudējumus nesošo sistēmu. Pasta banka savā pārziņā pārņems nodaļu tīklu visā Latvijā, kas uzņēmumam ik gadu nes 4 miljonus latu lielus zaudējumus, tāpat no LP tikšot nodalīts Maksājumu pakalpojumu dienests, kura resursus izmantos jaunajā bankā. LP jaundibinātajā bankā paredzēts iegūt vismaz 10 % un pasts būs pārstāvēts arī bankas valdē un padomē. Banka, kā jau finanšu struktūra, gatavojas pelnīt ar finanšu pakalpojumiem, tomēr pilsētās konkurence šajā ziņā ir liela, un, ja arī Pasta banka faktiski kļūs par monopolistu laukos, perspektīvas nešķiet vilinošas.

Tomēr ja paskatās uz Šlesera līdzšinējo darbību (kaut vai sen aizmirstajiem centieniem par katru cenu izgādāt trešo GMS mobilo sakaru licenci nevienam nezināmai kompānijai no Libānas), daudz kas kļūst skaidrāks. Likums aizliedz LP privatizāciju, tomēr likums ļauj LP ar uzņēmuma pārziņā esošajiem valsts īpašumiem rīkoties pēc saviem ieskatiem – tos ieķīlājot, ieguldot jaunos uzņēmumos utt. To, ko nevar izdarīt ar stratēģiska valsts uzņēmuma kapitāldaļām, šis pats uzņēmums bez Ministru kabineta akcepta var izdarīt ar nekustamajiem īpašumiem un infrastruktūru.

Līdz ar to Pasta bankas veidošana var izvērsties par slēptu vērtīgāko īpašumu privatizācijas procesu, pie kam nepavisam nav obligāti, lai ēkas vai zemes uzreiz nonāktu bankas galveno akcionāru īpašumā. Pilnībā pietiks ar to, ka LP uzņemsies virkni nerealizējamu finanšu saistību, kā garantiju ieķīlājot savā pārvaldījumā esošos īpašumus, kas pēc tam lēnām un nemanāmi mainīs īpašnieku – likums to neliedz. Kad bankas rīcībā esošo īpašumu vērtība šķitīs pietiekama, Pasta banka vienkārši tiks pārdota, bet peļņa – sadalīta. Vai arī tikpat nemanāmi tiks iztirgoti jauniegūtie īpašumu – tās vairs ir tikai nianses.

Vienlaikus jāsaka, ka līdzšinējā Latvijas privatizācijas “prakse” rādās daudz drūmāka, nekā iepriekš atainotais scenārijs. Iedzīvošanās uz valsts rēķina parasti notiek tādējādi, ka sevi par investoriem nodēvējušie darboņi iegulda pasākumā nevis savu naudu, bet gan aizņemas  līdzekļus komercbankās, pretim ieķīlājot ne jau savus īpašumus (kā nav, vai arī tie ir apķīlāti citās bankās), bet šajā gadījumā LP īpašumus, uzliekot visas saistības pastam. LP var nākties ik mēnesi atmaksāt šo aizņēmumu, līdz tas kaut kādu iemeslu dēļ nespēs pildīt saistības, un ieķīlātie īpašumi var nonākt privātuzņēmējiem draudzīgu banku rokās.

Protams, viss šeit teiktais ir tikai iespējamība un apgalvot, ka Pasta bankas veidotājiem tiešām ir šādi nolūki, nevienam nav tiesību, taču konkursa neesamība par bankas veidošanu, dziļā slepenībā turēti šīs bankas veidošanas nosacījumi, nepilnības likumdošanā, kas jau ne reizi vien tikušas izmantotas ne jau nodokļu maksātāju labā un vēl virkne citu iemeslu atstāj vietu šaubām. Lai šādu šaubu nebūtu, nepieciešams izsludināt konkursu par Pasta bankas veidošanu ar skaidriem nosacījumiem, tieši tāpat, arī skaidri jānosaka, kādas tiesības ir tās veidotājiem. Pretējā gadījumā šī banka tiešām var izrādīties tikai kārtējais valsts izzagšanas projekts.