|
Vai varam ietekmēt
Eiropu?
Latvijas Avīze,
2008. gada 12. maijs (atsevišķi raksta fragmenti)
Eiropas dienā
Grāmatu svētki norisinājās Valmieras gaismas pilī. Kā ierasts,
svētku neatņemama sastāvdaļa bija arī "Latvijas Avīzes"
organizētā politiskā diskusija. Diskusijas tēma "Kā es varu
ietekmēt Eiropu?" Pie valmieriešiem uz tikšanos bija ieradušies
cilvēki, kas dažādās Eiropas Savienības institūcijās pārstāv
Latviju un pauž mūsu valsts viedokli Eiropas Parlamenta
deputāts Rihards Pīks (TP), Eiropas Komisijas pārstāvniecības
Latvijā vadītāja Iveta Šulca, 9. Saeimas deputāts Ainars
Latkovskis ("JL"), Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības
priekšsēdētājs Pēteris Krīgers, Siguldas novada domes
priekšsēdētājs Tālis Puķītis un Dace Zabiņako, kas pārstāvēja
partiju "Jaunie demokrāti". Viņiem jautājām par veikto darbu un
gūtajiem panākumiem, kā arī iespējām ietekmēt Eiropas Savienības
institūcijās pieņemtos lēmumus. Diskusiju vadīja Eiropas
Komisijas pārstāvniecības Latvijā preses sekretārs Ivars
Bušmanis.
Eiropas Padomē
svarīgi zināt valodu un būt aktīvam
I.
Bušmanis: Eiropas Savienību pārvalda varas trijstūris ES
padome, Eiropas Parlaments un Eiropas Komisija. Pēdējām divām
Latvijā ir līdzīgas lēmumu pieņemšanas un izpildvaras
institūcijas Saeima un valdība, bet kā lai izskaidro ES Padomi?
A. Latkovskis: Ir Eiropadome, kurā pulcējas Eiropas Savienības
dalībvalstu vadītāji premjeri, kas pieņem stratēģiski
svarīgākos lēmumus, bet Eiropas Savienības Padomē jeb Ministru
padomē strādā katras attiecīgās jomas ministri. Piemēram, ja
jālemj jautājumi par lauksaimniecību, tad tajā piedalās mūsu
zemkopības ministrs Mārtiņš Roze.
Manā skatījumā nav nevienas svarīgākas institūcijas Eiropas
Savienībā par Ministru padomi un nebūs pat pēc Lisabonas līguma
stāšanās spēkā. Visi svarīgākie lēmumi tiek pieņemti tieši tur.
Te nu viss atkarīgs no tā, kādi ministri mums pārstāv attiecīgo
nozari, cik ieinteresēti viņi ir un cik labi pārvalda
svešvalodas. Piemēram, ja jautājums ir par cukura nozares
reorganizāciju Latvijā, tad mēs varam jautāt, cik kompetents ir
mūsu ministrs šajā jautājumā, vai viņš ir vēlējies šo nozari
aizstāvēt un var to izdarīt?
Te
būtiska loma ir svešvalodu zināšanām, jo sarunas un strīdi
pārsvarā notiek pirms un pēc oficiālajām uzrunām. Mums arī
pašlaik ir ministri, kas nerunā svešvalodās, tad kādā veidā viņš
var uzrunāt savu partneri no Lielbritānijas vai Vācijas? Tā ir
vienīgā vieta, kur mēs varam ietekmēt Eiropas Savienības lēmumus,
kas turpmāk ietekmēs katra dzīvi.
Vai Lisabonas līgums ir jauns drauds Latvijai?
A.
Latkovskis: Es Lisabonas līgumu atbalstīju trīs lietu dēļ.
Pirmā ES dalībvalstīs lielums, ko kopbudžeti iztērē sociālajai
aizsardzībai, atšķiras trīs reizes, piemēram, Latvija iztērē 8%,
bet Zviedrija aptuveni 30%. Lisabonas līgums paģēr arvien
lielāku izlīdzināšanu nevis uz leju, bet uz augšu. Tas ir ļoti
svarīgi. Otrkārt, Lisabonas līgums paredz tādus referendumus,
kas agrāk nav paredzēti viens miljons iedzīvotāju no ES
valstīm var savākt parakstus, lai kaut ko ierosinātu. Un vēl
ir ciešāka virzība uz sadarbību ārpolitikā un aizsardzībā. Mums
ir svarīgi, lai ES vienotā politika būtu pret Krieviju. Tad tā
būtu vienota balss.
Pašreiz mūsu valsts zaudē savu stāju ne jau draudzībā ar Briseli,
bet gan draudzībā ar Krieviju. Kāpēc itālieši ir lielākie
eirooptimisti? Tāpēc, ka viņu valdība cieši saaugusi ar mafiju
un viņi vēlas, lai lēmumus pieņem zviedri, dāņi un vācieši
Briselē, nevis ar mafiju draudzīgā valdība Itālijā.
 
|
