"Parex" daļējā nacionalizācija - jautājumu vairāk, nekā atbilžu

Ainars Latkovskis, (JL) Saeimas deputāts. 12.11.2008, Latvijas Avīze

Pēdējās dienās lielu ažiotāžu izraisījis valdības lēmums daļēji nacionalizēt grūtībās nonākušo “Parex” banku. No vienas puses, grūtībās nonākušo banku pilnīga vai daļēja nacionalizācija, kā arī šo banku finanšu saistību garantēšana valdību līmenī, pašlaik ir plaši izplatīta prakse daudzās valstīs. Neviens gan nevar garantēt, ka šie soļi nav tikai īstermiņa risinājums, taču nevar arī noliegt, ka valdību atbalsts daudzos gadījumos palīdz saglabāt finanšu sistēmas un ekonomikas stabilitāti. Raugoties no šāda – stabilitātes viedokļa, arī “Parex” bankas daļēja nacionalizācija ir visai loģisks solis, jo vairāk tādēļ, ka šīs bankas galvenie akcionāri tomēr bija Latvijas pilsoņi, kuriem tagad ir dubulta drošība. Pirmkārt, valsts jau tā garantē jebkuras personas noguldījumus līdz 50 000 eiro visās Latvijas bankās. Otrkārt, valsts līdzdalība „Parex” bankas struktūrā ļaus vieglāk piesaistīt finanšu līdzekļus bankas likviditātes palielināšanai. Pēc teorijas, dubultam nevajadzētu plīst.

Tajā pašā laikā ir arī otrs aspekts. Šāda līmeņa lēmumus daudzās valstīs pieņem nevis valdība, bet gan parlaments. Piemēram, Savienotajās Valstīs Kongress sākotnēji neapstiprināja ASV valdības plānu par palīdzības sniegšanu bankām ne jau tādēļ, ka principā būtu pret to, bet gan tādēļ, ka parlamentārieši atzina daudzas valdības ieceres par nacionālajām interesēm neatbilstošām un pieprasīja tās mainīt. Latvijas gadījumā, kā vienmēr, lēmums par palīdzības sniegšanu tika apvīts ar slepenību un pretrunīgiem komentāriem. Līdz ar to pat Saeimas deputātu rīcībā nav visa informācija par to, kas tikai pastiprina aizdomas, ka darījumam varētu būt arī kādi zemūdens akmeņi.

Pie tam. Ja reiz Latvijas banku sistēma ir tik stabila, kā to apgalvo virkne amatpersonu, un nevienai citai bankai nav likviditātes problēmu (un tā tas noteikti arī ir), tad vienas bankas problēmas liecina tikai par to, ka grūtībās nonākusī banka ir neveiksmīgs biznesa projekts. Iemesli tam var būt dažādi – vai nu tādēļ, ka cilvēku uzticība šai bankai ir zema, un viņi nevēlas glabāt tajā savu naudu, vai tādēļ, ka banka neapdomīgi un riskanti iesaistījusies darījumos Krievijas un Ukrainas finanšu tirgos, kur cietusi milzīgus zaudējumus, vai vēl citu iemeslu dēļ – taču tam šobrīd vairs nav nozīmes.

Latvijas Banka Parex bankā ir paredzējusi iepludināt vairāk nekā 200 miljonus latu, rūpējoties par to, lai neciestu noguldītāji. Kas pēc būtības ir pareizs lēmums, bet 200 miljoni ir tikai sākotnējā summa – pēc tam būs vajadzīgs, iespējams, vēl pusmiljards latu, lai dzēstu “Parex” bankas ņemtos kredītus, kuriem atmaksas termiņš pienāks nākamā gada februārī un jūnijā. Un tas viss situācijā, kad līdzekļu katastrofāli trūkst un ir izsludināts taupības režīms.

Vēl jāpiebilst, ka amatpersonas īpaši uzsver – valsts pārdos tās īpašumā nonākušās “Parex” bankas akcijas tikai tam, kas kompensēs visus izdevumus par bankas glābšanu no bankrota. Šie izdevumi, kā jau minēts, varētu pārsniegt pusmiljardu latu, un māc šaubas, ka par šādu naudu ātrā laikā izdosies atrast stratēģisko investoru – ja jau to neizdevās izdarīt līdz šim par mazākām summām, tad kādēļ lai ārvalstnieki vēlētos iegādāties jau banku ar parādiem? Kā vēstī televīzijas raidījums “Nekā personiska”, pārdot “Parex” banku Maskavā centies pat Tautas partijas neformālais līderis Andris Šķēle, taču nesekmīgi.

Šobrīd “Parex” acīmredzami ir nonākusi Tautas partijas īpašas uzmanības lokā. Kā lai citādi komentē faktu, ka tieši šīs partijas vadošas amatpersonas tik centīgi darbojas bankas glābšanas frontē, bet finanšu ministrs A.Slakteris par nacionalizētās bankas prezidentu gribēja redzēt savu partijas biedru - Finanšu ministrijas valsts sekretāru M. Bičevski, kas šajā amatā nostrādājis vien četrus mēnešus?

Latvijas politiskajā vidē “Parex” banka jau izsenis zināma kā dāsns politisko partiju sponsors. Piemēram, Korupcijas apkarošanas un novēršanas biroja arhīvā atrodamas ziņas par laiku, kad juridiskām personām vēl bija atļauts ziedot politiskajām partijām. Dati uzrāda , ka 2002.gadā “Parex” banka ziedojusi partijai “Latvijas ceļš” maksimāli atļauto summu - 10 000 latu. Vēl interesantāks ir fakts, ka “Parex” bankas padomē labi atalgoto padomes priekšsēdētāja vietnieka amatu līdz ievēlēšanai 9.Saeimā ir ieņēmis bijušais premjers, tagad LPP/LC frakcijas vadītājs Andris Bērziņš. Tajā pat padomē darbojusies arī bijusī integrācijas lietu ministre, tagad Saeimas priekšsēdētāja biedre Karīna Pētersone (arī LPP/LC). Savukārt spriežot pēc publiski pieejamās informācijas “Parex” bankas meitas uzņēmumā “Parex Asset Management” vadībā joprojām darbojas bijušais premjers Valdis Birkavs.

Atliek secināt – valsts dāsnumam pret “Parex” banku, ignorējot tūkstošiem policistu, medmāsu, pedagogu un citu profesiju pārstāvju, kā arī vecākās paaudzes cilvēku intereses, ir arī citi, nebūt ne tik patriotiski iemesli. Pieminētie fakti par “Parex” un varas partiju ciešo sadarbību liek domāt, ka ierindas pilsoņiem kārtējo reizi nāksies maksāt par varas aizkulišu spēlītēm, un vismaz līdz brīdim, kamēr publiski nebūs pieejama visa informācija par darījumu, kas tiek veikts it kā valsts un tātad pilsoņu interesēs, šīs šaubas mazumā neies. Jebkurā gadījumā jautājums paliek, vai tad ja “Parex” vietā būtu kāda cita banka, valdības entuziasms tās glābšanai būtu tik pat liels?