Darbs ārzemēs – labi vai slikti?

22.04.2009., Latvijas Avīze

Aizvadītajā piektdienā Limbažu rajona Grāmatu svētkos Lēdurgā tradicionāli notika arī "Latvijas Avīzes" un Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā organizētā publiskā diskusija "Darba tirgus situācija Latvijā un Eiropas Savienībā". Sarunā piedalījās Eiroparlamenta deputāts Guntars Krasts ("Libertas Latvija"), 9. Saeimas deputāti Staņislavs Šķesters (ZZS), Ainars Latkovskis ("JL") un Anta Rugāte (TP), kā arī partijas "Sabiedrība citai politikai" pārstāvis Valdis Krastiņš. Diskusiju vadīja laikraksta "Latvijas Avīze" galvenās redaktores vietniece Monika Zīle.

Jaunas iespējas un… Izjukušas ģimenes?

A. Latkovskis: – Situācija darba tirgū valstī būs slikta tik ilgi, kamēr neiedarbināsim ražošanas attīstības programmas. Pirmkārt, jārada jaunas darba vietas. Otrkārt, jāpalīdz noturēties virs ūdens esošajiem uzņēmējiem. Tad cilvēkiem būs iespēja strādāt, saņemt algu, samaksāt par dzīvokli un atdot kredītus. Agrāk Latvijā vienā mēnesī ieplūda un apgrozījās naudas līdzekļi pat 200 miljonu latu apmērā. Igauņi, kuriem bija tāpat, daļu šīs naudas nolika nebaltai dienai, diemžēl Latvija to nedarīja. Krīze ir devusi milzīgu mācību gan valdībai, gan iedzīvotājiem.

Te runāja, ka latviešu aizplūšana uz ārzemēm ir mūsu darbaspēka noplicināšana. Bet šobrīd cilvēki, kuri strādā ārpus Latvijas, spēj palīdzēt savām ģimenēm. Ja tur ir darbs, nevajadzētu to pamest, jo arī Eiropas valstīs darba tirgus visur sarūk. Nauda, kas ieplūst Latvijā, ir svarīga arī valsts ekonomikai.

S. Šķesters: – Galvenais, kas šajā periodā darāms, – jānodrošina sociālās garantijas. Jādomā par bezdarbnieka pabalsta saņemšanas termiņa pagarināšanu, samazinot izmaksu lielumu vienam mēnesim, bet palielinot pabalsta ilgumu. Aktīvi jāstrādā pie ekonomikas atdzīvināšanas. Svarīgi ir nodrošināt pensiju izmaksas, jo bieži vien laukos, ģimenēs, kur cilvēki zaudējuši darbu, vecāku pensija ir vienīgais regulārais ienākumu avots. Valdība lauksaimniecībai ir paredzējusi atbalstu 27 miljonu apmērā, un ar to jāstimulē piena nozare.

V. Krastiņš: – 2004. gadā kļuvām par ES dalībvalsti un pavērām robežas, lai cilvēki varētu brīvi braukt un strādāt arī citās valstīs. Labi nav tas, ka šobrīd aizbrauc tik lielā skaitā, un tas liecina: mūsu valstī nav darīts viss, lai cilvēki šeit justos labi. Esmu sekojis līdzi visu valdību darbam, un man ir jāatzīst, ka mums nav bijis pat īstas lauksaimniecības politikas. Tā ir lielākā nelaime, kas tieši lauku cilvēkus spiež aizbraukt no Latvijas. Mazajās pilsētās vajadzētu būt daudziem sīkiem un vidējiem uzņēmumiem, kuros varētu strādāt lauksaimniecībā nenodarbinātie. Bet diemžēl tā nav. Piecus gadus nodzīvoju Somijā un izbraukāju visu šo zemi. Tur valdība izveidojusi speciālu programmu mazo un vidējo uzņēmumu atbalstam novados: tika investētas lielas naudas summas, un tagad cilvēkiem ir darbs ārpus lielpilsētām. Pusi Somijas kopprodukta saražo tieši mazajos un vidējos uzņēmumos. Tas ir pārsteidzoši, jo zinām, ka somiem ir gan "Nokia", gan milzīgi papīra ražošanas kombināti. Latvijā mazajiem uzņēmumiem jāpārvar ļoti daudz birokrātisku šķēršļu.

G. Krasts: – Situācija Eiropas darba tirgū ir slikta. Taču Latvijā darba meklētāju īpatsvars ir otrs augstākais ES aiz Spānijas – tur piedzīvoja tādu pašu nekustamā īpašuma bumu kā Latvija un burbulis pārsprāga tikpat sāpīgi kā Latvijā. Atšķirība vien tāda, ka pārējā Spānijas tautsaimniecība ir gatava atdzimšanai. Grūtības esam radījuši sev paši, arī mūsu valdības. Galvenokārt tas bija Kalvīša kabinets un daļēji arī Godmaņa valdība. Iekavētas reformas, kuras būs ļoti smagas.

Runājot par lauksaimniecību, – te Latvijas valdības rosījušās neveiksmīgi. Kopējā ES lauksaimniecības politika strādā uz to, lai radītu darba vietas tieši laukos. Diemžēl pie mums ir maz kas izdarīts, izņemot saceltos viesu namus. Tas nav slikti, taču tūrisma vilnis nevarētu būt tik liels, lai radītu pietiekami daudz darba vietu un ienākumu Latvijas laukiem. Viens piemērs no ačgārnajiem soļiem bijušajā Godmaņa valdībā – lēmums par biogāzes kvotēšanu. Biogāze būtu jāražo katrā lielā fermā kā ekonomiskā ienākuma avots, bet Latvijā tagad Ekonomikas ministrija nosaka tai kvotas: lūk, visu biogāzi ražos Liepājā. Eiropā šo lēmumu jau nosauca par lielāko stulbumu, kāds vispār redzēts. Tieši šādu lēmumu dēļ mēs esam tur, kur esam. Līdzīgs lēmums tika pieņems par vēja enerģijas ražošanu. Šādi strādājot, nav iespējams pārvarēt krīzi.

No zāles: – Vai tiešām tas ir labi, ja ģimenes apgādnieks dodas prom no valsts? Bērni taču paliek vecākiem, un ģimenes izjūk.

A. Latkovskis: – Tā ir nelaime. Bet tikai tad, kad pietiekamam cilvēku skaitam bija iespējas strādāt ārzemēs un saņemt tur cienīgu algu, arī Latvijā darba devēji saviem darbiniekiem sāka maksāt atbilstoši. Mēs to nebūtu piedzīvojuši, palikdami tikai savā mucā. Paši darba devēji lielākoties kā braukāja džipos, tā vizinās arī tagad. Ja nebūtu reālā salīdzinājuma ar ārzemju algu, nekas Latvijā nebūtu mainījies. Pirms tam darba devēji droši atļāvās nemaksāt nodokļus un izmantot darba ņēmēju savā labā, cik vien tīk. Nav ļaunuma bez labuma.

G. Krasts: – Bet sliktums tāds, ka cilvēki ieprecas un ir daudz jauktu laulību. Kas tad notiek ar bērniem? Īrijā dzimušajiem ir dubultā pilsonība, un viņi visbiežāk ģimenē jau sarunājas angliski. Ir graujoši dzirdēt, ka mazuli uzrunā latviski, bet viņš atbild angliski. Ne mazāk slikti ir tas, ka Latvijā dzīvo bērni, kuru vecāki ir aizbraukuši. Un kā viņi augs?...

Jāpanāk lūzums attieksmē pret cilvēka ekonomisko aktivitāti. Būtiski jāmaina uzņēmējdarbības nosacījumi, jāmazina šķēršļi, lai cilvēks varētu sākt nodarboties ar savu biznesu.

S. Šķesters: – Piekrītu, ka aizbraukušo bērni ir nopietns uzdevums valstij. Pats redzu šim jautājumam risinājumu, veidojot internātskolas. Vecāki varētu maksāt par bērnu dzīvošanu internātskolās, kur par viņiem kārtīgi rūpētos. Tagad lielākā problēma ir tā, ka nemācās un klaiņo, jo nav kas kontrolē.

Jālikvidē daudzas institūcijas, kas traucē strādāt uzņēmējiem. Tiem, kuri kritizē mūsu lauksaimniecības politiku, varu atbildēt, ka laukos cilvēki tika atbalstīti ar subsīdijām. Zemkopības ministrija ir simts procentos izmantojusi Eiropas Savienības strukturālo fondu līdzekļus, un lauku cilvēki ir tos izmantojuši. Citās nozarēs Eiropas naudas nebūt
Reklāma
nav tik veiksmīgi izmantotas.

A. Rugāte: – Es nedomāju, ka doties peļņā ir laba lieta, taču mūsu mērķis bija, lai arī latviešiem būtu iespēja izvēlēties, kur strādāt. Mums jārunā par izglītības kvalitāti. Ne jau visi bija aizbraukuši, kad pirms vēl neilga laika Latvijā trūka darbaspēka. Tad tie, kuri varētu attīstīties un saņemt Eiropas naudas, bija sprukās, jo nevarēja nodrošināt savai precei pietiekamu kvalitāti – trūka kvalificēta darbaspēka. Tagad ir prasības pēc jaunām profesijām.

No zāles: – Satrauc runas par lauku skolu slēgšanu.

S. Šķesters: – Lauku skolām ir grūti tāpēc, ka darbojamies pēc modeļa – nauda seko bērnam. Nekad nebūs salīdzināmas lauku un pilsētu skolas, jo pilsētās vienmēr būs lielas klases, bet laukos mazas. Tāpēc būtu jāmaina šis naudas sadales modelis. Taču vienlaikus arī jādomā par skolu optimizēšanu, jo jācenšas saimniekot racionālāk.

Valsts atbalstu nejūt

Jānis Liepa, Lēdurgas pagasta priekšsēdētājs: – Nevar runāt par energoefektivitāti, ja divas trešdaļas no pagasta māju iedzīvotājiem ir gados veci cilvēki, pensionāri, kas nepiekrīt šādām inovācijām. Lai enerģijas taupīšanu īstenotu, jābūt lielam Eiropas un mūsu pašu valsts atbalstam. Izglītības sistēma Latvijā ir galīgi garām: jaunietis pabeidz deviņas klases, aiziet strādāt un saņem pāri par 1000 latiem algu. Nekādas izglītības, bet bez 50 latiem dienā nestrādā! Tieši tādi patlaban ir bez darba.

Izglītības sistēma jāmaina. Agrāk taču tikai daži aizgāja uz vidusskolu, arī tagad domā par vidusskolas latiņas pacelšanu, un tas tiešām ir pareizi. Daudzi gāja uz tehnikumiem, kuros varēja iekļūt pēc konkursa, bet tur kļuva par speciālistiem. Daļa devās uz arodskolām. Tagad liels skaits beidz augstskolu, bet es pats darbā neņemtu nevienu inženieri no Tehniskās universitātes. Nav līmeņa!

Lēdurdzieši vienmēr bijuši aktīvi modernajās tehnoloģijās, attīstījušies arī mūsu zemnieki. Viņi cīnās, piedalās arī protestos. Tikai sašutums, ka iepriekš pagastā vairākiem jau dotas atļaujas sākt biogāzes ražošanu un tagad izrādās – viņi nometuši naudu zemē, jo valdība pieņēma jau minēto kvotu sistēmu. Vēl viens piemērs. Kāds gados jauns uzņēmējs vēlas sākt ražošanu, un viņam nepieciešama 38 kilovatu enerģija. Mūsu valsts uzņēmums "Latvenergo" viņam par pieslēgumu pieprasa 25 000 latu. Vai tas ir valsts atbalsts jaunajiem uzņēmējiem? Pašvaldība pērn būvēja sporta halli. Tur, lai palielinātu jaudas, pagastam viss bija jāizdara par savu naudu. Nebija pat atlaižu.

Mūsu bezdarbnieki neprasa, kad būs nauda, jo mēs pabalstus izmaksājam dažu dienu laikā, lai arī cik mums taupīgi būtu jārīkojas ar budžetu. Un vēl – ja pēc šā gada 1. jūlija palikšu bez darba, tad man būs jābrauc strādāt uz Vāciju, jo Latvijā es ar savu padomju laiku diplomu strādāt nevaru – nav būvprakses sertifikāta. Savukārt to varu iegūt pēc pieciem gadiem, lai gan par būvdarbu vadītāju esmu nostrādājis 22 gadus. Vai tas nav izsmiekls?

Taču vienalga – būsim optimisti, jo, iespējams, šī situācija izvāks no Latvijas trako birokrātiju. Paēduši jau laukos būsim, jo šis ir tāds mācību posms valstij pēc nekontrolētu kredītu izsniegšanas. Cilvēki arī būs izmācīti un turpmāk saprātīgāk izmantos savus resursus un naudu.

Kā labos kļūdas?

No zāles: – Kas traucē labot kļūdaino lēmumu par PVN likmes paaugstināšanu grāmatām?

A. Rugāte: – Jā, tā bija kļūda, ko pieļāvām. Kultūras ministrija tagad gatavo dokumentu valdībai par PVN likmes pazemināšanu grāmatām. Šo kļūdu atzīstam.

A. Latkovskis: – Es balsoju pret PVN likmes celšanu grāmatām. Pieņemot šo lēmumu, Godmanim šķita – dzīvē viss notiek kā matemātikā, taču pati dzīve parādīja, ka tā nebūt nav. Savukārt gāzei PVN paaugstināja tikai nedaudz, un te jau skaidri redzamas lobija izpausmes: jo vairāk tērējam gāzi, jo esam vairāk atkarīgi no Krievijas. Divas nozares – viesnīcu bizness un grāmatniecība – ļoti strauji cieš zaudējumus, un valdībai, visticamāk, būs jāgroza PVN likme. Grāmatniecības nozarē pirmajos trīs mēnešos ir 40 procentu samazinājums. Graujoši! Tas pats attiecas uz viesnīcu biznesu – ja runa ir par lielu skandināvu uzņēmumu pasākumiem, tad viņi labāk tos izvēlas rīkot Tallinā.

G. Krasts: – Kāpēc gāzei ir 10 procentu PVN, bet, ja pērkat Latvijas malku, tad nodoklis būs 21 procents? Vietējais kurināmais tiek izspiests par labu Krievijas gāzei. Tas ir absurds, ko atkal paši esam radījuši. Eksporta tirgi ir ļoti vāji, tāpēc pirmais mūsu uzdevums ir izspiest no tirgus importu. Un enerģētika ir tam vispateicīgākā nozare.

S. Šķesters: – PNV likmes varēs mainīt tikai pie budžeta grozījumiem, un tad "Jaunais laiks" varēs pierādīt savus labos nodomus.