Latkovskis vērsies prokuratūrā par Rīgas domes noguldījumu "Krājbankā"

07.12.2011., LETA

 
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (V) šodien vērsies Ģenerālprokuratūrā par Rīgas domes noguldījumu krahu piedzīvojušajā "Latvijas Krājbankā". Politiķim ir aizdomas, ka Rīgas dome desmit miljonus latu "Krājbankā" noguldījusi uz ievērojami mazāku procentu likmi nekā citi noguldītāji šajā pašā bankā.
Kā pastāstīja Latkovskis, viņa rīcībā nonākusi informācija, ka šim Rīgas domes depozītnoguldījumam procentu likme ir tikai 1% gadā, bet citas pašvaldības un uzņēmumi ievērojami mazākas summas noguldījuši par augstāku likmi - līdz pat 3,5%.
Komisijas priekšsēdētājam ir aizdomas, ka šāds noguldījums varētu būt saistīts ar iespējamiem koruptīviem nodarījumiem, tādēļ viņš šodien iesniedzis iesniegumu Ģenerālprokuratūrā.
"Liekas arī aizdomīgi, ka tik daudzi valsts uzņēmumi izvietojuši ievērojamus līdzekļus šajā bankā. Tāpēc lūgšu ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru rosināt pārbaudīt, par kādām summām un procentu likmēm veikti noguldījumi un vai šīs procentu likmes nav mazākas nekā citiem noguldītājiem un vidēji tirgū," sacīja Latkovskis.
Politiķis neizslēdza, ka šādas milzīgas summas par maziem procentiem varētu tikt noguldītas "Krājbankā", pateicoties koruptīviem darījumiem. "Tikai tā es varu izskaidrot šādus noguldījumus - ka kāds varētu būt saņēmis "otkatu" [atpakaļmaksājumu skaidrā naudā vai citā veidā]. Tāpēc jāizmeklē, vai šeit nav korupcijas gadījumi," norādīja Latkovskis.
Kā norādīja "Krājbankas" pārstāve Dace Dūze, banka nevar atklāt informāciju par konkrētiem klientiem, tajā pašā laikā atzina, ka depozītu likmes vienmēr un visiem ir atkarīgas no vairākiem faktoriem - brīža, kad tiek veikts noguldījums (jo dažādos laikos ir dažādas likmes), naudas apjoma (riska, ko rada liela noguldījuma koncentrācija), kā arī noguldījuma termiņa, sadarbības vēstures u.c. faktoriem.
Rīgas dome izvēlējās noguldīt līdzekļus "Krājbankā", jo šīs bankas piedāvājums tobrīd bija visizdevīgākais, šodien Latvijas Neatkarīgās televīzijas raidījumā "900 sekundes" teica Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC). Kā skaidroja Ušakovs, šis ir bijis īstermiņa depozīts uz diviem mēnešiem. Citas bankas piedāvājušas vēl mazāku procentu likmi.
Pēc Rīgas mēra teiktā, pašvaldība regulāri veic uz laiku brīvo pašvaldības finanšu līdzekļu izvietošanu īstermiņa noguldījumos Latvijas komercbankās, kuras piedāvā labākās noguldījuma procentu likmes attiecīgajā periodā. Kā teica Ušakovs: "Mēs cienām visas bankas, bet neticam nevienai."
Kā ziņots, Rīgas pašvaldības brīvo līdzekļu apjoms ir ap 110 miljoniem latu. Arī tie daudzus gadus tiek turēti īstermiņa depozītos Latvijas komercbankās un Valsts kasē. Pašlaik līdzekļi ir novietoti tādās bankās kā "DNB", "Nordea", "SEB", "Swedbank", "Citadele". "Krājbankā" noguldītie desmit miljoni bija ap 9% no kopējā brīvo finanšu apjoma.