2015. gada 1. janvārī Latvijā ieviesīs elektroniskās aproces pirms termiņa atbrīvotajiem

09.05.2014., Tvnet.lv

6. maijā risinājās Igaunijas un Latvijas Tieslietu ministriju un Probācijas dienestu kopīga sanāksme. Igaunijas speciālisti dalījās pieredzē par elektronisko aproču izmantošanu, to sistēmu un iegūtajiem rezultātiem, kontrolējot cilvēkus, kuri izlaisti no cietuma pirms termiņa, atrodoties Probācijas dienesta uzraudzībā. Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis pēc šīs sanāksmes atklāja, ka Latvijā elektroniskās aproces tiks ieviestas no 2015. gada 1. janvāra.
Probācijas dienesta uzdevumi
Cilvēki, kuri tiek atbrīvoti no cietuma pirms tiesas norādītā cietumsoda termiņa, atrodas valsts Probācijas dienesta uzraudzībā. Probācijas dienests strādā ar bijušajiem cietumniekiem, lai viņi vairs nepārkāptu likumus un pēc iespējas ātrāk integrētos sabiedrībā. Ar viņiem strādā psihologi, psihoterapeiti, un bijušajiem likuma pārkāpējiem jāievēro Probācijas dienesta norādījumi. Vieglākai kontrolei vairākās valstīs Probācijas dienestiem ir jauns instruments – elektroniskās aproces. Ar šīm izsekošanas ierīcēm speciālisti var operatīvi noteikt, kur atrodas uzraugāmais.
Igaunijā elektroniskās aproces ir jau kopš 2007. gada
Igaunijā bijušajiem cietumniekiem, kuri tiek atbrīvoti no cietumsoda pirms noteiktā termiņa un atrodas Probācijas dienesta uzraudzībā, jau kopš 2007. gada tiek izmantotas elektroniskās aproces. Protams, notiesātais tiek ātrāk atbrīvots, ja cietumā uzvedas labi un rada iespaidu, ka ir spējīgs turpināt dzīvot, ievērojot likumus.
Cietumniekiem ir brīva izvēle izmantot šīs elektroniskās aproces vai ne. Neviens šīs aproces nevienam neuzspiež nēsāt. Tikai piesakoties izmantot šos jaunos Probācijas dienesta instrumentus, ir iespēja ātrāk pamest cietuma telpas.
Kas ir elektroniskās aproces?
Elektroniskā aproce ir ierīce, kura Probācijas dienesta klientam tiek aplikta ap kāju. Notiesātā mājvietā tiek ievietots raidītājs, kurš pēc izmēra ir līdzīgs interneta rūterim (iekārta, kas pārraida bezvadu internetu). Bijušajam ieslodzītajam ir konkrēti uzdevumi, ko nosaka tiesa: atrasties mājās konkrētā laika sprīdī, iet uz darbu un apmeklēt Probācijas dienesta speciālistu.
Uzraudzības speciālists var noteikt klienta atrašanās vietu jebkurā diennakts laikā, kas atvieglo darbu ar bijušo cietumnieku. Tā mazinās risks, ka viņš pārkāps noteiktos norādījumus. Ja notiesātais elektronisko iekārtu jebkādā veidā sabojā, viņš tiek nogādāts atpakaļ cietumā izciest visu tiesas piespriesto cietumsodu.
Elektronisko aproču piešķiršana
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis skaidro, ka Latvijā elektroniskās aproces tiks ieviestas no 2015. gada 1. janvāra.
Viņš norāda, ka cietumniekiem, kuri sevi parāda no labākās puses un nav veikuši smagus noziegumus, būs iespēja tikt ātrāk atbrīvotiem no cietuma, piesakoties izmantot elektroniskās aproces. Turklāt šobrīd tikt ātrāk atbrīvotam no cietumsoda un pieteikties Probācijas dienesta uzraudzībai var pēc pusotra gada. Savukārt, kad tiks ieviestas elektroniskās aproces, ātrāk tikt laukā no cietuma, piesakoties izmantot elektronisko aproci, varēs jau pēc gada.
«Elektroniskā uzraudzība, kas tiks noteikta likumā, nevarēs ilgt mazāk par vienu mēnesi, bet ne ilgāk par 12 mēnešiem,» piebilst komisijas priekšsēdētājs. Viņš skaidro, ka Igaunijā arī notiesātajiem, kuriem tiesa piespriež īsā termiņa cietumsodu līdz pusgadam, cietuma vietā bieži piešķir elektronisko uzraudzību. Tādējādi ir mazākas valsts izmaksas par cietumnieka aprūpi un cietumu un iespēja cilvēku ātrāk atgriezt jeb integrēt sabiedrībā.
Elektronisko aproču izmaksas
«Cietumā ieslodzītā uzturēšana valstij izmaksā daudz dārgāk nekā elektroniskā uzraudzība.
Sākumperiodā izmaksas ir lielākas, sistēma tiek pilnībā jauna ieviesta. Tas nozīmē ieviest centru, no kura tiek uzraudzītas šīs ierīces,» skaidro Latkovskis. Viena Probācijas dienesta klienta uzraudzība, kuram būs elektroniskā aproce, izmaksās 7 eiro. Savukārt cietumā viena cietumnieka uzturēšanas izmaksas ir dubultīgas, norāda Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšnieks. Viņš piebilst, ka konkrēta kopēja summa, ieviešot elektroniskās aproces Latvijā, vēl nav zināma, bet 80% no tēriņiem sponsorēs Norvēģijas valdība, savukārt 20% Latvija. Latkovskis uzver, ka bez Norvēģijas finanšu palīdzības, elektronisko aproču sistēma diezin vai tiktu ieviesta no 2015. gada 1. janvāra.
Divi iemesli, kāpēc vajag ieviest elektroniskās aproces
Viens no iemesliem ir lētāka ieslodzīto un cietumu uzturēšana. Savukārt otrais un galvenais iemesls ir noziedzības mazināšanās valstī. Latkovksis stāsta, ka Igaunijā tie cietumnieki, kuriem bija piešķirtas elektroniskās aproces, 25% atkārtoja noziegumus. Tomēr no tiem, kuri ieslodzījumu pavadīja cietuma telpās, vairāk nekā 50% notiesāto turpināja kriminālas gaitas pēc cietumsoda un atgriezās cietumā.
Dzimumnoziedzniekiem elektroniskās aproces nedrīkstēs piešķirt
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Ainars Latkovskis uzskata, ka dzimumnoziedzniekiem nedrīkstēs atļaut piešķirt elektroniskās aproces un ātrāk atbrīvot no cietumsoda. Viņaprāt, šādiem likuma pārkāpējiem cietumā ir jāpavada pilns tiesas piespriestais cietumsods. Kā arī elektroniskās aproces piešķirs tikai mazu vai vidēji smagu noziegumu izdarītājiem. Dzimumnoziedznieki neietilpst šajā kategorijā.
Igaunijā vidēji gada laikā esot 200 notiesāto. Savukārt 2012. gadā Latvijā Probācijas dienesta viens speciālists strādāja vidēji ar 30 klientiem, kuri bija Probācijas dienesta uzraudzībā.